Padomāt jau laikus
Latvijas kaimiņvalstī Baltkrievijā ir nopietni sašķobījusies vēl pavisam nesen par mūžīgu uzskatītā prezidenta Aleksandra Lukašenko vara. Pretēji bažām, ka Latvijas amatpersonas varētu censties distancēties no kaimiņos notiekošā, oficiālajā līmenī arī mēs esam ieņēmuši aktīvu nostāju un atbalstām protestētājus. Tomēr būtu vēlams jau laikus sākt gatavoties arī gaidāmajam šo protestu un Lukašenko krišanas iznākumam.
Baltkrievijas galvenā problēma acīm redzami ir šīs valsts ekonomikas modelis jeb tā dēvētais baltkrievu sociālisms. Ja vienkāršoti, – Baltkrievijā ir saglabājušies gandrīz visi PSRS laika posma uzņēmumi, lai arī to pārliecinošs vairākums strādā ar zaudējumiem un ir ekonomiski neefektīvi.
Uzturēti šie uzņēmumi savukārt tiek uz nedaudzo pelnošo nozaru rēķina, tomēr galvenokārt jau, pateicoties Krievijas subsīdijām. Pats par sevi ekonomiskais modelis, kad valsts darbojas kā sava veida uzņēmums, no vienu nozaru peļņas subsidējot zaudējumus nesošo nozaru uzņēmumus, nav nekas neparasts, un to atklātāk vai slepus piekopj ne viena vien valsts. Vienlaikus šis modelis labi darbojas tikai gadījumos, kad valsts ienākumi kopumā ir plusa zīmi. Kad pietiek, ko dalīt.
Baltkrievijas gadījumā nekā tāda nav, jo valsts ekonomika slīgst mīnusos, un kādu nebūt sociālismu ir iespējams saglabāt, tikai pateicoties Krievijai. Ir arī skaidrs, ka gadījumā, ja Minskā pie varas nāks cilvēki, kuri vēlēsies pagriezt Baltkrieviju apvienotās Eiropas virzienā, Maskavai nekādas jēgas turpināt Minskas subsidēšanu nebūs. Līdzko izbeigsies Minskas un Maskavas īpašās sabiedroto attiecības, izbeigsies arī Maskavas subsīdijas.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv