Panākumu pamatā ir disciplīna
Ir uzkrāta pieredze, un noteikti šobrīd uz Valmieru raugāties mazliet citādi.
Es esmu valmieriete, bet sanāca, ka dzīves ceļi aizveda uz Limbažiem, vēlāk Murjāņiem, Rīgu un tad jau uz Birzgali Ķeguma novadā. Kad mācījos Limbažu 18. arodvidusskolā, vienmēr teicu, ka gribu dzīvot Valmierā, jo pilsēta ir zaļa, samērā klusa, bet dzīvē kā jau dzīvē nekas nenotiek pēc plāna. Liktenim labpatikās rezultātā mani aizvest uz Birzgali, kur nodzīvoju savus desmit dzīves gadus, bet šo vietu līdz galam iemīlēt tā arī nespēju.
Pienākot jaunam dzīves pārmaiņu punktam, sapratu, ka jāatgriežas mājās, te Valmierā, pie saviem tuvajiem. Domas par Valmieras vidi nav mainījušās, manuprāt, pilsēta ir kļuvusi tikai skaistāka. Ja salīdzinu Birzgali ar Valmieru, — šeit manam bērnam ir lielākas iespējas daudzveidīgāk attīstīties, pilnveidoties un iemācīties apgūt dzīves skolu, kas sevī iekļauj patstāvību, laika plānošanu un prasmi tikt galā ar grūtībām. Par darba iespējām gan grūtāk spriest, jo, dzīvojot šeit jau divus gadus, esmu sapratusi, ka atrast darbu savā nozarē Valmierā nemaz nav tik viegli. Un sākt dzīvi Valmierā man no nulles noteikti būtu sarežģīti, ja vien šeit man nebūtu tuvinieku.
Kā notika jūsu karjeras izvēle?
Es jau 7. klasē zināju, par ko vēlos kļūt, un uz to arī mērķtiecīgi gāju. Limbažu 18. arodvidusskolu absolvēju kā jaunākais policijas kārtībnieks. Jau mācību laikā cietu smagā autoavārijā, līdz ar to doties mācīties tālāk uz Latvijas Policijas akadēmiju nevarēju. Iestājos Baltijas Starptautiskajā akadēmijā juristos, tur diemžēl sapratu, ka papīri un citu cilvēku problēmu risināšana nav man. Papildus vēl citu dzīves faktoru ietekme noveda pie tā, ka studijas pārtraucu. Acīm redzot tam tā bija jānotiek!
IVITA ONZULE. Foto no personiskā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv