Par ātrumu un laiku jāmaksā
Politiķi runā par divu ātrumu Eiropu. Ar to parasti izsaka valstu atšķirīgus ekonomikas izaugsmes tempus it kā vienotajā Eiropas Savienībā. Atšķirīgos ātrumus nosaka galvenokārt valstu, to uzņēmēju rīcībā esošie finanšu resursi, pieredze, arī gadsimtos pārbaudītās saimniekošanas tradīcijas. Bet šādas atšķirības ir arī reālajos ātrumos, ar kādu katrā valstī iespējams pārvadāt kravas, pārvietoties cilvēkiem. Latvijai, tāpat Igaunijai un Lietuvai, situāciju būt šobrīd otrā ātruma Eiropā nosaka gan ieilgusī un, iespējams, pat tīši saputrotā pāreja atpakaļ no padomju uz tirgus ekonomiku, gan reālie ātruma ierobežojumi slikto ceļu dēļ.
Nu var cerēt, ka ar mūsu Ministru prezidenta Māra Kučinska, Igaunijas premjerministra Jiri Ratasa un Lietuvas premjerministra Sauļus Skverneļa Tallinā beidzot parakstīto līgumu par Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi vismaz ātrumi, ar kādiem pārvietojas vecajā Eiropā, drīz būs arī pie mums. Pasažieru vilcieni varēšot joņot ar ātrumu 240 kilometri stundā, bet kravas vilcieni ar 120 kilometriem. No Rīgas līdz Tallinai tiksim divās stundas (ar auto četrās).Vēl būtiskāka ir vēsts, ka pa šo dzelzceļu, kad tas būs nodots ekspluatācijā, starp Baltijas valstīm (pēc tam arī uz Poliju un otrā pusē uz Somiju) tiks vesta vismaz puse kravu, ko pašlaik pārvieto pa ceļiem. Pat trīsreiz ātrāk, nekā spēj pārvietoties autofūres.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv