Par dzīvi, svētkiem un stāstiem
Valmieriešus, kas nereti mēdz iegriezties bibliotēkā, jau vairākus gadus vilina Agitas Lapsas iedvesmotie stāstnieku pasākumi. Šoreiz runātājus un klausītājus kopā aicināja Ziemassvētku tuvums: sildāmies stāstos!
Zinājāt, kas ir močka? Diez vai. Jaukā poliete Aleksandra Božena Mrozinska, kas nu jau labu laiku iejutusies Latvijā Eiropas brīvprātīgā darba programmā Valmieras novada fonda aizgādībā, skaidro un rāda video: močka ir viens no iecienītākajiem Ziemassvētku ēdieniem Polijas rietumu novados, bet ne vienīgais. Maizes vietā ir piparkūkas, no ēdieniem cieņā, piemēram, liellopu gaļas rullīši, Silēzijas sarkanie kāposti, pie tam daudzi svētku galda paradumi saistās ar ticējumiem vēl no pagānu laikiem. Ziemas saulgrieži tāpat kā latviešiem nozīmē gaismas atgriešanos, bet poļiem dažas paražas saistās arī ar slāviem raksturīgajām mirušo godināšanas tradīcijām, Aleksandras ģimenē arī dedzinātas svecītes — kuram degs ilgāk, tas ilgāk dzīvos. Sirsnīga apdāvināšanās tāpat kā mums, bet īpašajās katoļu tradīcijās vissvarīgākais ir Ziemassvētku mise pusnaktī. Taču viens interesants ticējums mums kopīgs: Ziemassvētku naktī visi dzīvnieki runājot! Jā, un zīlējot tāpat kā mēs uz nebēdu, tikai nevis Ziemassvētkos vai gadu mijā, bet 30. novembrī, Svētā Andreja dienā — ar vasku, caur atslēgas caurumu...
VAKARĒJOT. Ziemassvētku stāsti bibliotēkā. Ārijas Romanovskas foto