Par gaismu, kam jāpietiek pašam un kas jādala citiem
Tuvojas Advents. Pārdomu un gaidīšanas laiks. Šoreiz «Liesmas» viesis ir Adventā dzimušais galda hokeja treneris SANDIS KRASTS, kurš par sevi saka: «Pārgaujas puika! Dzimis Valmierā, skolojies Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā. Vienīgais bērns ģimenē. Ar saknēm ieaudzis Valmierā un Latvijā. Man citas zemes nevajag!»
Piemetot mūsu sarunas sākumam nelielu humora dzirksti, viņš piebilst: «Manā uzvārdā Burkānciemā ir Krasta iela un Valmiermuižā arī. Esmu pašnodarbinātā persona nekustamo īpašumu aģenta profesijā, taču ilgs bija mans ceļš līdz izaugsmei un sapratnei, ko gribu un varu!»
Nepatika pret eksaktiem priekšmetiem
Kad mudinu Sandi atcerēties savu skolas laiku, atbilde ir negaidīti atklāta:
«Sākumā mācīties patika, bet tā tas bija līdz devītajai klasei. Tad interese par mācībām pazuda. Rezultātā vidusskolu pabeidzu ar vidējām sekmēm. Man nepatika fizika, ķīmija un tie mācību priekšmeti, kur bija jālauza galva. Vidusskolā otrdienās bija eksakto priekšmetu stundas. No tām mājās dažkārt pārnācu galīgi apdullis. Toties labas atmiņas palikušas gan par klases audzinātāju Elgu Lāci, gan par bioloģijas skolotāju un mācību pārzini Uldi Paegli, kas bija gan stingrs prasībās, gan arī interesanta personība. Skolas laikā ieguvu arī autovadītāja tiesības, un tolaik automācību mācīja leģendām apvītais skolotājs Pāvils Točs. Arī prasīgs, bet tajā pašā laikā ar izcilu humoru.
Paralēli mācībām labprāt iesaistījos dažādās citās nodarbēs. Jauno tehniķu pulciņā iepazinos ar automodelismu un iemācījos lodēt. Veidoju modelīšus, tos pabraukāju. Papildus apmeklēju arī peldēšanas treniņus. Patika un tīri labi veicās. Vēlāk gāju arī riteņbraukšanas treniņos pie slavenā trenera Jāņa Siliņa. Tolaik pie viņa trenējās arī mans vienaudzis Ainārs Ķiksis, kas, kā zināms, izauga līdz olimpietim. Paminos gadus trīs, bet mani rezultāti diemžēl nebija nekādi dižie.»
Ja augstskola nespīd
«Man atmiņā bija palikuši kāda vidusskolas skolotāja vārdi, ka augstskolā viduvējībai nav ko darīt. Tā arī sevi noskaņoju, tādēļ, skolu pabeidzis, nezināju, kas būšu, ko tālāk darīšu. Tā kā man vismaz bija autovadītāja tiesības, tad vienu gadu biju kāda priekšnieka šoferis.
SANDIS KRASTS: «Esmu Latvijas, Valmieras patriots. Man šī ir pati labākā un skaistākā zeme dzīvošanai. Novērtēsim, kas mums ir dots! Mīlēsim, cienīsim un centīsimies saprast cits citu!»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv