Par kooperācijas attīstības tendencēm

Indulis Jansons stāstīja par graudu audzētāju kooperatīva «VAKS» pieredzi, kas veidojas kopš 1999. gada, kad, apvienojoties vairākām lielām saimniecībām no Valmieras, Cēsu, Limbažu un Valkas rajona, darbu sāka kooperatīvs. Pašlaik tajā darbojas ne tikai Vidzemes, bet nu jau arī Latgales lauksaimnieki, kopumā aptverot 470 saimniecības. Lielākā daļa no biedru izaudzētajiem graudiem tiek eksportēta ārpus Latvijas — uz Zviedriju, Norvēģiju, Dāniju, Itāliju, Spāniju, Maroku un vēl citām valstīm. Kooperatīva neto apgrozījums no 18,33 miljoniem eiro 2007. gadā pieaudzis līdz 45,12 miljoniem eiro 2014. gadā. Veicot investīcijas infrastruktūras attīstībā, kooperatīvs ir izveidojis divas filiāles Varakļānos un Gulbenē, lai strādātu pēc iespējas tuvāk zemniekam. Indulis Jansons atzina, ka, lai veiksmīgi varētu nodrošināt kooperatīva attīstību, vadītājam arvien jāspēj sabalansēt biznesa intereses ar kooperatīva īpašnieku — lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju — vajadzībām.

Piena ražotāju kooperatīvs «Māršava» dibināts 2008. gadā un pašlaik apvieno 94 piena ražotājus no 17 Latvijas novadiem. Kooperatīva neto apgrozījums no 479 tūkstošiem eiro 2008. gadā ir pieaudzis līdz 11,6 miljoniem eiro 2014. gadā. Pēc kooperatīva pasūtījuma no kooperatīva biedru saražotā piena tiek ražoti arī dažādi produkti — biezpiens, vaniļas mērce, jogurti, saldais krējums, kurus var nopirkt jau vairāk nekā 40 veikalos Latvijā.

Kā atzina kooperatīvu vadītāji, neskatoties uz to, ka daļa no piena ražotāju kooperatīviem svaigpienu tirgo uzņēmumiem ārpus Latvijas, kas no valstiskā viedokļa nebūt nav atbalstāmi, tieši šī kooperatīvu iniciatīva veicina konkurenci, kā rezultātā neļauj piena iepirkuma cenai Latvijā nokristies vēl zemākā līmenī. Jāsecina, ka rezultātā no piena ražotāju kooperācijas principā ieguvēji ir visi zemnieki šajā nozarē.

Aiga Smiltāne savukārt informēja par meža īpašnieku kooperācijas attīstību, pamatojoties uz kooperatīva «L.V.Mežs» piemēru. Šis kooperatīvs dibināts 2013. gada martā, un tajā pašlaik apvienojošies 62 biedri. Kopējā kooperatīva biedru apsaimniekotā meža platība ir 1800 hektāri. Aiga Smiltāne atzina, ka pamata ieguvumi meža īpašniekiem no dalības kooperatīvā ir augstāka cena par realizēto kokmateriālu un kvalitatīvi sniegti meža apsaimniekošanas pakalpojumi. Kā zināms, mežsaimniecības nozarē kooperācijas attīstība Latvijā ir aizsākusies tikai 2012. gadā, taču šajā jomā pašlaik novērojama samērā dinamiska attīstība — kopējais mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību neto apgrozījums no 17514 eiro 2012. gadā pieaudzis līdz 969344 eiro 2014. gadā. Tomēr pašlaik MPKS diemžēl nenodrošina pat 1% no kopējā kokmateriālu tirgus, tāpēc svarīgākais uzdevums ir kooperācijas popularizēšana meža īpašnieku vidū, lai vairotu biedru skaitu un kooperatīvu spēku tirgū. «Svarīga ir arī savstarpēja kooperatīvu sadarbība lielāku projektu realizācijā. Tomēr meža produkcijas pārstrāde nav tuvāko gadu jautājums, turklāt jāmeklē specifiski nišas produkti,» atzina Aiga Smiltāne.

Kooperatīvu vadītāji sanāksmē ne reizi vien uzsvēra, ka svarīgi ir, lai zemnieki un meža īpašnieki saprastu, ka kooperatīvs ir viņam piederošs uzņēmums, kas nozīmē ilgtermiņa un uz attīstību vērstu sadarbību, nevis tūlītēju peļņu.

ATTĪSTĪBA. Lūk, tikai daļa no piena kooperatīva «Māršava» produkcijas, ko pēc kooperatīva pasūtījuma izgatavo kādā pārtikas ražotnē.