Par lauksaimniecību tagad un turpmāk

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP)

Domājot par nākamo ES budžeta periodu, Latvijai svarīgākais ir sevi pareizi pozicionēt un parādīt Eiropai. Tas arī ir primārais, pie kā pašlaik strādājam visos iespējamos līmeņos.

Pašreizējais Eiropas parlaments, kā zināms, izšķirošos balsojumus par KLP pārlika uz jauno sasaukumu, tādēļ visai daudz no turpmāk iecerētā diemžēl vēl ir ar tādiem kā baltiem diegiem ievīts. Labā ziņa ir tā, ka pie visa kopējā atbalsta Latvijas lauksaimniecībai klāt ir pielikts nepilns pusmiljons eiro, tādēļ kopumā tā aploksne ir lielāka. Tas nozīmē, ka nākamajā plānošanas periodā Eiropa lauksaimniecību atbalstīs vairāk. Sliktā ziņa savukārt ir tā, ka mums plāno samazināt atbalstu attīstībai, bet tāpat šim mērķim paliek 800 miljoni eiro.

Ja salīdzina ES atbalsta maksājumus šajā nu jau aizejošā plānošanas periodā ar nākamo plānojumu, tad redzam, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai kopējā atbalsta aploksne ir kaut nedaudz, tomēr lielāka. Mūsu uzstādījums ir, ka tai vēl jāaug un jānonāk līdz 90% no ES vidējā atbalsta. Tas ir svarīgi, jo pašlaik mēs konkurējam ne tikai ar pienu, graudiem un jau pārstrādātiem pārtikas produktiem, bet konkurenci izjūtam arī darba tirgū. Tieši tādēļ pašlaik vairāk nekā jebkad agrāk, spriežot par darbaspēku, dzirdam runas par viesstrādnieku ievešanu arī laukos, bet tas nebūtu aktuāli, ja vien mums izdotos paaugstināt un izlīdzināt atšķirīgos ES atbalstus. Kad mūsu laukos darbiniekiem varēs maksāt tādas pašas algas kā ārzemēs, tad arī cilvēki prom nebrauks. Mums kopīgiem spēkiem ir jāpanāk lielāks budžets no ES, nekā pašlaik tiek piedāvāts.

JĀNIS GRASBERGS. Ārijas Romanovskas foto