Par mājputniem un olām pirms Lieldienām

Kopš pastāv mājputnu turēšanas ierobežojumi sakarā ar putnu gripas iespējamiem draudiem, ko liecina PVD inspektoru pārbaudēs redzētais, kāda ir kopējā situācija mūspusē?

Putnkopjus var iedalīt divās kategorijās — vieni ir tie, kam tas ir bizness, otri savukārt ir tie, kam mājputnu turēšana ir pašpatēriņa vajadzībām un  nedaudz notirgošanai pa kreisi. Tie, kas ar putnkopību nodarbojas, biznesa vadīti, saprot situāciju un ievēro pašlaik normatīvajos aktos noteiktās biodrošības prasības putnu turēšanas vietām. Viņi saprot, ka ikviena neapdomīga rīcība vai kļūda var maksāt dārgi — bizness var beigties ar visām no tā izrietošajām sekām.

Tie putnkopji, kas putnus tur savām vajadzībām, diemžēl nav tik apzinīgi, viena daļa pret prasībām turēt putnus slēgtās telpās izturas vieglprātīgi. Ir konstatēti gadījumi, kad putni tiek turēti ārā. Kad PVD inspektors saka, ka tas nav atļauts, tad daži atbild, ka viņi taču putnus pieskata, kad tie izlaisti ārā. Viņi domā, ka tas ir tāpat, kā vistas pasargāt no vanaga, kas noskatījis vistu. Tomēr jāteic, ka šādā veidā to putnu nepasargāsi — vīrusu ar stibiņu neaizdzīsi, un gadījumā, ja tas vīruss tur būs, tad ir ļoti liela iespēja, ka putns var saslimt.

RISINĀJUMS. Mazsalacas novada uzņēmēja Ilze Laizāne, gādājot par savas putnu saimes — vairāku šķirņu vistu kolekcijas drošību, to pagaidu izmitināšanai nebrīvē piemērojusi gan vienu no savām siltumnīcām, gan arī vairākas trušu būdas. Tā kā palicis vien minimums — ap 30 putnu, tad saimniecei šis liekas labs problēmas risinājums, taču: «Vairāk uztrauc, vai mājputnu stress un veselība izturēs viņiem uzlikto piespiedu ieslodzījumu. Mūsmājām gājputni jau pārlidojuši, tādēļ, migrācijai beidzoties, gaidām amnestiju un ierobežojumu atcelšanu.» Jāņa Līgata foto