Par ragavām un kamanām, lielām un maziņām
Būs savi desmit gadi pagājuši, kopš Vīru lietas pirmoreiz viesojās Kauguru pagasta Vīnkalnos, kur saimnieko prasmīgs amatnieks un dažādu koka (un ne tikai) senlietu atjaunotājs un uzpucētājs ULDIS ŽENTIŅŠ. Šoreiz mūsu sarunas galvenā tēma ir transporta līdzeklis un ne tikai – ragavas jeb kamanas. Jo ir taču ziema, kad īstais laiks sliecēm slīdēt pa sniegu vai ledu...
Mēdz teikt, ka labs saimnieks ratus taisa ziemā, bet ragavas vasarā. Vai ar tevi – mūsu senču ikdienā lietoto priekšmetu atjaunotāju – ir tāpat? Nu, vismaz Facebook tu janvārī esi iebraucis ar teju duci dažādu ragavu un ragaviņu.
Pilnīga taisnība (smejas)! Neesmu pat vadījies no sentēvu likumiem un paražām, bet pilnīgi iekšēji sevī esmu sajutis to un tā arī daru, ka ragavas taisu vasarā. Pirmkārt, uz ziemu ragavām jābūt gatavām, kad tad vēl ar tām brauksi, otrkārt, ziemā, kad ir auksts, rokas ir ne tik lokanas, arī ne vienmēr gribas iet ārā un kaut ko šeptēt. Tāpēc arī ratus es taisu vasarā. Jā, ragavas ir mans vasaras darbs, es tās sakopju, lai tad, kad tiešām atnāk ziema, kā tas ir šogad, tās būtu dabūjamas. Šogad ar Facebook jau kādas četras būs savus saimniekus atradušas. Atgādināšu, ka visas šīs ragavas faktiski lielākoties ir izvilktas no kūtspakaļām, kur tās būtu stāvējušas varbūt gadus trīs vai piecus, līdz būtu savu dzīvi beigušas... Bet tā šīs ragavas atbrauc pie manis un tiek uzfrišinātas.
VISMĪĻĀKĀS! Uldis ar leļļu ragaviņām no Zilupes. Nemaz neceriet tās dabūt sev!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv