Par situāciju speciālajā izglītībā

Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola-attīstības centrs visu savu pastāvēšanas laiku ir izglītojusi bērnus ar dzirdes traucējumiem, pēdējos gados arī bērnus ar dažādu līmeņu garīgās attīstības traucējumiem. No 1998. g., kad skolai piešķīra attīstības centra nosaukumu, realizējam iekļaujošās izglītības principu — atbalstām bērnus ar dzirdes traucējumiem, viņu vecākus un skolotājus ar mērķi, lai bērni varētu mācīties dzimtajā pusē, veiksmīgi iekļaujoties sabiedrībā, un būtu savā ģimenē. Jebkurš skolotājs, kas ir arī vecāks, aizstāv iekļaujošās izglītības principu un vēlas, lai viņa bērns vai bērns ar speciālām vajadzībām izglītotos šā vārda plašākajā nozīmē tuvāk mājām, augot ģimenē. Taču, ja palikšana ģimenē, tuvākās skolas apmeklēšana kļūst par pašmērķi, tiek aizmirstas bērna vajadzības un tiesības attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, jāmeklē, kur bērnam ar speciālām vajadzībām šādas iespējas nodrošina, un tā ir speciālā izglītības iestāde ar atbilstošu personālu, aprīkojumu, zināšanām un attieksmi.

Politiķi bieži piesauc iekļaujošo izglītību, ieraksta to savu politisko partiju mērķos un uzdevumos, uzsverot tās pozitīvo būtību, tomēr vairākumā gadījumu nav iedziļinājušies šīs izglītības būtībā un vienā no pamata nosacījumiem, ka to var realizēt tikai ar atbilstošu finansējumu un sabiedrības atbalstu. Pašlaik pārmet speciālajām skolām, jo esot nekvalitatīvas, dārgas, maz bērnu, tātad likvidējamas. Bet — kā ar objektivitāti? Lielākā daļa Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas-AC absolventu, kuru zināšanas novērtētas labi,  turpina izglītību profesionālās skolās, vidusskolās, pat augstskolās. Arī normāli iekļaujas darba tirgū, un tā jau ir liecība kvalitatīvai izglītībai.