Par Valmieru Hanzas laikā

Pētījums «Valmiera senās Hanzas pilsētu savienībā: mantojuma izpēte» piedāvā ieraudzīt citādāku Hanzu, atkāpjoties no ierastā, — varena vācu pilsētu savienība, kas dominē Ziemeļjūras un Baltijas jūras reģiona tirdzniecībā. «Jaunākajā literatūrā Hanza tiek analizēta un aprakstīta ne tik daudz kā pilsētu savienība, bet gan pētīti tirgotāji un to saimnieciskās intereses. Tādējādi Hanza drīzāk vienoja nevis pilsētas, bet gan tajās dzīvojošos tirgotājus. Tieši viņi apvienoja spēkus privilēģiju iegūšanā un to aizsargāšanā ārzemēs. Tāpēc par Hanzu būtu jārunā ne tik daudz kā par pilsētu savienību, bet gan kā par tirgotāju, personu kopumu,» skaidro Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.

Pētījumā norādīts, ka Hanzai nepiemita unitāras iezīmes — tai nebija nedz formāla vienojoša līguma, nedz tās darbību regulējošas tiesiskas bāzes, nedz stingru uzņemšanas kritēriju. «Tāpēc vārds «savienība» Hanzas būtībai īsti neatbilst. «Organizācija», «interešu apvienība», «kopa» būtu piemērotāki jēdzieni.» Hanzai piemita Eiropas mēroga dimensija. Lai gan «toni» noteica lejasvācu tirgotāji, viņu 12.-15. gadsimtā izveidotajā tīklā bija tirgotāji aptuveni no 200 Ziemeļjūras reģiona, Baltijas jūras reģiona un Viduseiropas iekšzemes pilsētām.

«Ģeogrāfiski Hanzas reģions būtu jāiedomājas kā telpa, kas «stiepās» no Nīderlandes austrumdaļas pilsētām līdz Stokholmai Skandināvijā, Tērbatai Igaunijā un Krakovai Polijā. Un sava vieta tajā bija arī Valmierai.» Pētījumā skatīta Valmieras pils, atklājot tās militārās, administratīvās, saimnieciskās un sociālās funkcijas. Analizēta dzīve viduslaiku pilsētā, kuras «seju» veidoja tirgotāji un amatnieki. Aprakstītais ļauj iztēloties, kāda bija pilsētas pārvalde, kāds apģērbs valkāts, ēšanas un dzeršanas paradumi, kā 12.-16. gadsimtā atzīmēja svētkus.

Viduslaiku Valmiera bija savam laikam tipiska Livonijas mazpilsēta, kas kopš 14. gadsimta sākuma bija piesaistīta Hanzas tirdzniecības sistēmai. Te darbojās Hanzas telpas tāltirgotāji, un tā kopā ar citām Livonijas pilsētām netieši iesaistījās Hanzas aktuālajos notikumos. Viduslaikos Valmierai bija salīdzinoši neliels ekonomiskais potenciāls, saskarsme ar «lielo» politiku bija epizodiska. Tomēr, kā atzīst pētnieks Ilgvars Misāns, tieši viduslaiki, ordeņa un Hanzas laikmets, bija vienīgais periods pilsētas senākajā vēsturē, kad Valmierai, pārvarot lokālo ierobežotību, izdevās iesaistīties plašākā politiskā apritē gan pašu zemē, gan aiz tās robežām.»

Pētījuma «Valmiera senās Hanzas pilsētu savienībā: mantojuma izpēte» autors ir Hanzas vēstures apvienības korespondētājloceklis, Baltijas vēsturiskās komisijas un Starptautiskās Vācu ordeņa vēstures izpētes komisijas loceklis, profesors, vēstures zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes mācībspēks Ilgvars Misāns. Pētījums ir nozīmīgs papildinājums vēsturnieka līdzšinējiem darbiem, kas veltīti Hanzas savienības izpētei.

Pētījums tapis Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam līdzfinansēta projekta «Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai» ietvaros.