Par valstiskuma vērtībām domājot
Publisko lekciju un atklāto diskusiju Vērtības Eiropas Savienībā un Latvijā sestdien Vidzemes Augstskolas bibliotēkā jurists, politologs un Eiropas tiesas tiesnesis EGILS LEVITS sāka ar dažādiem piemēriem no Eiropas tiesas prakses, lai tādējādi ilustrētu, ka jebkura cilvēka, organizāciju un arī valsts rīcība vienmēr balstīta noteiktās vērtībās, un lekcijas turpinājumā analizējot, cik svarīgi apzināties, kādas vērtības mēs katrs ar savu rīcību īstenojam.
Teju vai stundu garajai lekcijai sekoja diskusija, kurā referents atbildēja uz klausītāju jautājumiem, jo, kā, atklājot pasākumu, atzīmēja ViA rektors Gatis Krūmiņš, unikālo iespēju tikties ar varbūt nākamo Latvijas Valsts prezidentu izmantoja krietns pulks valmieriešu un pilsētas viesu.
Kas bija tie faktori, kas tik ļoti veicināja, ka pēc 1918. gada Latvijas valsts sabiedrībā valstiskums strauji pieauga par ļoti būtisku vērtību?
Latvieši jau no jaunlatviešu laikiem veidojās kā kultūrnācija, kas sevi apzinājās kā kultūras un valodas kopienu. Prasības sākotnēji bija vērstas uz latviešu kultūras – skolu, avīžu, izglītības utt. – nodrošināšanu, bet Krišjānim Valdemāram bija vēl viens elements, ne valstiskais, bet nodrošināt latviešu materiālo labklājību. Vēlāk 20. gadsimta sākumā no tā izauga prasība pēc sava valstiskuma – valstiskām institūcijām nevis neatkarīgas valsts, bet autonomijas līmenī, jo 1905. gadā bija sauklis brīva Latvija brīvā Krievijā ar domu visai Latvijai – Kurzemes, Vidzemes, daļai Vitebskas guberņas – apvienoties vienā valstiskā vienībā. Kāda jēga valstij? – izšķirošais jēdziens ir mēs, kas visaugstākajā līmenī var nodrošināt savu pašīstenošanos. Mēs esam šeit un lemjam par visu paši, un valsts ir tā forma, kur to vislabāk var īstenot, jo ir dažas lietas, kas autonomijā nav iespējamas. Tad lēnām radās šī apziņa, ka varam būt visbrīvākie, jo mums ir sava valsts, un tā tika nodibināta, izkarota un aizstāvēta un ir tāda vērtība, ka mēs negribam iet kādu soli atpakaļ, lai mēs nebūtu tik brīvi, cik reiz jau esam bijuši. Jāatzīmē gan, ka valsts ir suverēna tīri teorētiski, bet faktiski tā tāda vairs nav, jo mēs te lemjam, bet starptautiskā valstu kopiena varbūt domā citādi, tā ka mums jāievēro arī starptautiskās tiesības un politika, bet, cik ir iespējams kopienai būt brīvai, tā ir valsts vērtība.
EGILS LEVITS: «Intereses vienmēr balstās vērtībās, tās nerodas tukšā gaisā un tiek sasniegtas tāpēc, ka ir šādas vērtības politikā, tiesībās un visur. Īstenojot intereses, mēs īstenojam arī vērtības.» Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv