Par visu labo un pret visu slikto
Pagājušajā nedēļā Latvija beidzot ieguva jaunu valdību Krišjāņa Kariņa vadībā, kuru atbalstīja 61 parlamentārietis. Valdības tapšanu pavadīja arī skandāls partijā KPV LV, kura izmanījās sašķelties, 11 deputātiem ar Artusu Kaimiņu priekšgalā nobalsojot par, bet pieciem ar uz premjera amatu kandidējušo Aldi Gobzemu vadībā – pret valdības apstiprināšanu.
Piedevām vēl deputāts Kaimiņš no Saeimas tribīnes teica kaismīgu runu jaunās valdības atbalstam, no kuras gluži vai izrietēja, ka neviens un nekad nav tik ļoti mīlējis, cienījis un lolojis visa veida radikālo liberālismu kā viņš personiski. Bet, ja nu kāds grasās pieminēt visu to, ko deputāts Kaimiņš un viņa domubiedri sarunājuši par radikālajiem liberāļiem priekšvēlēšanu periodā, tad tas ir slikts cilvēks un tādam bikses nost un pa seju. Tieši tā, protams, neteica, taču doma bija pat vairāk nekā nojaušama.