Patukšs stūris pierobežas kartē
Kaimiņu kļūst arvien mazāk, saka ļaudis, kuri vēl palikuši un dzīvo Ipiķu pagastā.
Ipiķu pagasts ir viena no Rūjienas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos pie Igaunijas robežas. Kad esi pašā Ipiķu centrā, tad, sekojot norādēm, droši zini, ka Vilpulka sasniedzama pēc 9 kilometriem, līdz Rūjienai jābrauc divtik tālāk, bet vistuvāk ir Meizakila. Vietējie ceļu līdz kaimiņvalstij iesaukuši par desu ceļu. Tikai padomju gados uz Igaunijas pusi pēc gaļas un citiem labumiem steidza latvieši, taču pašlaik kustība notiekot pretēji. Kaimiņi zina, ka Latvijā gaļa, desa, cigaretes, alkohols nopērkami lētāk, degvielu viņi mazāk rēķinot, jo arī vidējie mēneša ienākumi Igaunijā augstāki, tāpēc iepirkties igauņi steidz ne tikai uz Rūjienu, Mazsalacu, bet brīvajās dienās arī Valmierā daudz dzird ziemeļu kaimiņu valodu.
Kāda rit dzīve Ipiķos? Vietējie vaļsirdīgi stāsta, ka vēl palikuši jaunieši, kam jāpabeidz skola, mācīšanās pārsvarā notiek Rūjienā. Izglītību ieguvušie visbiežāk un uzreiz pēc skolas, jau vasaras viducī, metoties vai nu uz Valmieru, Rīgu, vai vēl tālāk — visbiežāk pie radiem, kuri jau gadiem dzīvo un strādā ārvalstīs. Vēl esot iespēja latviešiem darbu atrast arī Igaunijas pusē, bet Ipiķos neesot ko iesākt.
KRUSTCELĒS STĀV SABRUCIS NAMS — tas diemžēl rodams pašā Ipiķu centrā, un turpat arī ceļa zīmes, kas skaitļos stāsta, ka līdz Igaunijas robežai vietējiem ir tuvāks ceļš ejams nekā līdz Vilpulkai vai Rūjienai. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv