Paveiktais, iespējas un arī puni

— Strādājām diezgan ražīgi. Ir gan remontēta infrastruktūra, gan ceļi laboti. Ir domāts arī par likumiskām lietām. Saku paldies visiem darbiniekiem, kas novadā visās jomās ir ieguldījuši darbu. Īpaši izcelšu komunālo dienestu, kam reizēm nācās strādāt pat virs savām iespējām, bet neatliekamos darbus viņi paguva padarīt. Protams,arī aizvadītajā gadā neiztikām bez puniem.

Vai pēc vēlēšanām jaunajā deputātu sasaukumā izdevās turpināt iepriekšējās ieceres?

Domes priekšsēdētājs pusotru gadu biju arī iepriekš. Lai kā arī mainās deputātu sastāvs, principā ir jāpanāk, lai vismaz 80 procenti no iepriekšējā sasaukumā iesāktā pāriet uz jaunās domes deputātu pleciem. Tas ir izdevies. Deputātu komanda ir stabilizējusies, vairākiem jauniem deputātiem ir labas idejas. Ieguvums ir Jānis Cielēns, kas aktīvi mūs pārstāv Pašvaldību savienības komitejā. Ja kādam deputātam balsojumā arī parādās atšķirīgs viedoklis, tas nav trakākais. Sen esmu secinājis, ka iebildumi bieži vien ļauj pieņemt pareizākus lēmumus. Pārdomājot nākamajā sēdē parasti atrodam kopīgu valodu.

Stabilizējusies arī administrācijas komanda. No darbiniekiem gribu, lai katrs ar savām lietām strādā ļoti patstāvīgi, paši domā, kā lietas darīt. Ienāk arī jauni darbinieki. Te nu ir pārdomas, vai speciālistu atlase vienmēr jāveic konkursā. Salīdzināšu: konkursā tikt pie laba speciālista ir tāpat kā nopirkt labu automašīnu lietoto mašīnu stāvlaukumā. Mums ar konkursiem paveicies reti. Tādēļ nu jau dažus darbiniekus pieņēmām bez konkursa, bet vērtējām, kā viņi bija tikuši galā ar uzdevumiem, ko piedāvājām veikt sabiedriskā kārtā. Arī tagad vairākas augstskolu beigušas meitenes iegriežas interesēties, ko varam piedāvāt padarīt. Pagaidām darba vietu mums nav. Ja parādīsies, noteikti priekšroka būs tām, kas sevi būs parādījušas. Uzskatu, ja vietējam jaunietim ir vilkme novadā strādāt, tad pie pirmās iespējas viņam te darbs jādod. Atzīšos, ka biju pat nedaudz pārsteigts par to izglītības pamatu, kādu jauniešiem dod Vidzemes Augstskola. Tur tas tomēr ir!

Aizvadītajā gadā prioritāte bija ceļi.

Ceļi, kurus būvējam par Eiropas Savienības līdzekļiem, gan neviens nav pabeigts. Varam šobrīd runāt tikai par grāvjiem, kas gar ceļiem 14 kilometru garumā izrakti abās malās. Tur šajā gadā varēsim jau bērt virskārtu ceļa seguma pilnīgai atjaunošanai, jo ceļš būs parādījis, ko tas ar šiem grāvjiem dara. Ceļu būvniecībā nu ir tehnoloģiskais pārtraukums, darbi atsāksies maijā. Lai ceļu būvniecību pabeigtu, būvniekiem vēl divus mēnešus vajadzēja. Vienkārši par vēlu uzsāka būvniecību, bet uzsākšana aizkavējās LADā, kas nespēja darbu apjomu ātri izvērtēt. Tādējādi šajā projektā «iemarinējam» arī novada naudu, ko nevaram dabūt atpakaļ un šobrīd izmantot citur. Grāvju vajadzību gar ceļiem īpaši pierādīja šis rudens. Tāpat tas pierādīja arī meliorācijas sistēmu, caurteku atjaunošanas vajadzību. Diemžēl arī mūsu novadā ir saimnieki, kuri meliorācijas sistēmu iztekas ne reizi nav tīrījuši pat kopš gadiem, kad zemi dabūja īpašumā. Ir absurds, ka tie, kuri savā zemē sākuši audzēt kārklus un sabojā meliorācijas sistēmas, vēl saņem no valsts subsīdijas. Nav arī pareizi, ka uz tīrumiem, kuros audzēja kartupeļus, graudus, nu virsū ir mežs, bet tiem, kas grib audzēt lauksaimniecības kultūras, arī mūsu novadā zemes sāk pietrūkt. Te vairs nav vainojama likumdošana, bet gan zemes īpašnieka sirdsapziņa. Būtiski, kas ir šis īpašnieks — vai viņš ir zemnieks paaudžu paaudzēs, kura vecvectēvs jau šo zemi iekopa, vai arī viņš pie zemes ticis vien caur kādu darījumu. Nav vairs tikpat kā ģimenes tradīciju, bet uzskatu, ka tikai tās saimniekošanā spēj dot stabilitāti.

Kāpēc novadā neizdodas plašāk izvērst arī rūpniecisko ražošanu?

Valsts tam nerada priekšnoteikumus. Dzirdēju izsakāmies Ādažu domes priekšsēdētāju. Esot nodibināta starpresoru komisija, kas risinās jautājumus, kā Rīgas tuvumā būvēt skolas, bērnudārzus, infrastruktūru. Ja šī komisija ķersies klāt arī naudiņām, kas saistītas ar tā saukto izlīdzināšanas fondu, tas jau būs uzbrukums šim fondam. Nezinu, kā tad dzīvos pārējā Latvija. Ir jārada nosacījumi, lai būtu izdevīgi ražot jebkurā vietā. Vai nu rūpniekam ir izdevīgi būvēt ražotni tuvu ostai, vai arī ir jābūt nodokļu un citām atlaidēm, kas izmaksas par kravas nogādi līdz ostām kompensē, ja rūpnieks ražotni veido Latvijas iekšienē. Beverīnas novads jau pat var vēl pārāk nesatraukties: uz Valmieru un arī uz mūsu pusi plūst strādāt griboši cilvēki no Balviem, Gulbenes un attāliem novadiem. Diemžēl šobrīd nespējam izteikt piedāvājumu, lai viņi savos darba meklējumos arī apmestos uz dzīvi novadā. Bet joprojām novads aktīvi analizē dažādus dzīvojamā fonda palielināšanas variantus. Tie gan pirmkārt nav lēti, un lēmumi būs jāpieņem jau pirmajā pusgadā.

Tikmēr novadā arvien vairāk mājas paliek tukšas, kļūst vien par brīvdienu mājām. Būtu labi, ja šo māju saimnieki vismaz saprastu, ka tajās, pašiem projām dodoties, ir jālaiž kāds cilvēks, kas neļauj mājas garam nosalt. Trakums, ka nu jau autoveikala tirgotājiem nav neķidāto siļķu pircēju. Tas vien ir būtisks rādītājs, ka mājās nav vairs pastāvīgi dzīvojošu cilvēku. Ja ir vēl tāds, kas strādā kaut kur no mājas projām, viņam nav laika siļķi ķidāt, viņš pēc darba veikalā pērk jau gatavas siļķu filejas vai ātri pagatavojamas vakariņas.

Piedāvājāt, ka novadā varēs nomāt zemi māju būvniecībai un pēc tam to izpirkt.

Valsts šo mūsu piedāvājumu nu ir aizliegusi. Taču tagad mēs zemes gabalus apbūvei piedāvāsim izsolē pirkt gan Brenguļos, gan Kauguros. Notiek šo gabalu mērniecība.

Kā ar pagastmājas pārbūvi Mūrmuižā?

Iznāca aizķeršanās ar projektētāju iespējām. Arī te bija konkurss, nedrīkstējām izvēlēties arhitektu, kuram uzticamies. Bet uzvarētāji nespēja projektu laikā pabeigt. Paredzējām darbus tur sākt jau rudenī, bet bez projekta nevar paredzēt, cik pārbūve izmaksās. Tikai, kad projekts būs gatavs, deputāti varēs lemt, ko varam atļauties tur darīt.

Par budžetu.

Ienākumi aizvadītajā gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu bija lielāki, arī šajā gadā prognozējam par 5% lielākus, bet tie jau nenosegs sadārdzinājumus, kas notiek visā valstī.

No budžeta lielākā daļa joprojām aiziet skolām. Ir arī šogad paaugstinātās minimālās algas, kuras jāmaksā un kur nekā nevar ietaupīt. Lai paceltu algas arī citiem, naudu algām vajadzētu par 13% vairāk, bet mēs varam atļauties vien līdz 8%. Tad nu iznāk, ka apakšējās algas arvien straujāk tuvojas augšējām. Neaug jau valstī arī tik strauji darba ražīgums, lai ražošanā strādājošajiem būtu lielākas algas un mums būtu lielāki ienākumi no nodokļiem.

Dažas priecīgas vēstis no aizejošā gada.

Pirmais prieks, ka joprojām pie mūsu robežām uz ceļiem ir norādes «Beverīnas novads». Vai tā būs arī pēc šīm Saeimas vēlēšanām, to noteiks spēku sadale starp deputātiem, vai pie teikšanas tiks tie, kuri gribēs teritoriālo reformu turpināt, vai daudzu novadu aizstāvji.

Otrs prieks ir, ka novadā ziemāji zemniekiem tomēr ir iesēti. Tātad maizītei arī nākamajā gadā tomēr vajadzētu būt. Labi, ka no vairuma lauku arī mūsu zemnieki ražu (ne tik kvalitatīvu gan, kā bija cerējuši) ievāca. Zemākajās vietās, rēķinu, vismaz 5% tomēr palika nenovākta, un kur vēl ražas zudumi!

Trešais prieks, ka novadā 34 bērni sadzimuši — par 7 vairāk nekā mirušo veco cilvēku. Iepriekšējos gados bija prieks, ka Brenguļos trīs māmiņas dvīņus ratiņos vizināja. Nu savukārt vizinātāju ir vairāk.

Liels prieks, ka notrāpījām ar deputātu viedokli pareizi un domes ieteiktā Lolitas Zvirgzdas ģimene «Kalnleimaņos» tika pie balvas «Sējējs 2017» nominācijā «Ģimene lauku sētā». Redzu novadā vēl arī citas tādas ģimenes, kuras varētu pieteikt nākamajiem konkursiem. Tie, kas darbojas, kas strādā novadā, neviens nepamanīts nepaliks.

Vēl viens prieks, ka mūsu viesiem nu varam vēstīt: «Brauciet skatīties, baudīt, Trikātā atkal ražo sieru!» Tā ir prieka vēsts, kas novadā iepriecina ikvienu!

Ceru uz jaunu uzņēmēju aktivitātēm. Mums ir konkurss, kurā dodam naudu līdz 2000 eiro un gaidām ideju dimantus. Pagaidām gan lieli dimanti mūsu azotē nesaskrien. Uzskatu, ka arī jaunajām uzņēmējdarbības idejām ir jādzimst uzņēmēju ģimenēs, kā jaunajām tehnoloģijām atbilstošam saimniekošanas atzaram. Vecākiem ir jādod bērniem ne tikai izglītība, bet iespēja darboties patstāvīgi un izmēģināt sākt savu, pilnīgi jaunu biznesu. Svarīgi ir, lai bērni mācās nozarēs, kas saistītas ar ražošanu, lai būtu saimniekošanas turpinātāji.

Tādu gudru, pārdomātu šo gadu novēlu novadā visiem!

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem