Pazudušo naftu meklējot
Nu, tik lepni jau nav, ka Valmieras pilsētas teritorijā kaut kur zemes dzīlēs satilpuši milzīgi naftas krājumi, tomēr Dzelzceļa ielā 9, kur atrodas bijusī Valmieras siltuma mazuta saimniecība, kāda daļa — cerams, neliela — no šī naftas produkta dažādos veidos zemē notecējusi un iesūkusies, piesārņojot grunti. Par to, cik liels ir šis piesārņojums, viņceturtdien mēģināja pārliecināties SIA Vides Konsultāciju Birojs tehniskā komanda, veicot kontrolurbumu, lai iegūtu grunts paraugus turpmākajiem laboratorijas pētījumiem.
Pirms darbu sākuma nelielu informāciju Liesmai par plānoto sniedz Vides Konsultāciju Biroja izpilddirektors PĒTERIS BIRZGALIS:
«Šodien Valmierā šajā vietā vairāk esmu nevis kā amatpersona, bet kā vides speciālists konkrētajā projektā. Ar inženierizpētei paredzēto agregātu izurbsim kādus divus trīs kontrolurbumus divu līdz trīs metru dziļumā, paskatīsimies tādās atslēgas vietās, piemēram, starp estakādēm, arī starp estakādēm un mazuta pieņemšanas kameru, kur varētu būt piesārņota grunts. Apskatīsimies, vai šajās vietās vispār ir piesārņots, tas mums ļaus plānot tālāk pētniecības darbus, lai saprastu un orientētos, kādos dziļumos nāksies strādāt un cik daudz urbumu vispār vajadzēs veikt. Šādā projektā vispirms nosaka piesārņojumu esamību, pēc tam veic objekta kartēšanu, izdarot urbumus un izveidojot speciālas gruntsūdens monitoringa akas. Noskaidrojam, vai piesārņojums ir tikai augsnē un gruntī vai arī jau piesārņots arī gruntsūdens. Tad pēc visiem iegūtajiem datiem var saprast piesārņojuma apjomu: kur un cik daudz tas ir. Pēc tam plāno, kā šo apjomu attīrīt. Ir daudzas tehnoloģijas, no kurām pašas elementārākās ir grunti rakt ārā un vest prom uz bīstamo atkritumu poligoniem. Šis projekts ir kopā ar zviedru un somu partneriem, viņi grib izmantot vairākas jaunas un inovatīvas tehnoloģijas, lai iespējamo grunts piesārņojumu attīrītu uz vietas. Kas tad pēc būtības ir naftas produkti? Tās ir stipri sapresētas organiskas vielas, kuras var noārdīt dažādi — dedzināt, pārstrādāt ar baktērijām, kaut kādā veidā naftas produktus pārstrādā arī augi. Šīs metodes var arī kombinēt.»
AR OTRO PIEGĀJIENU. Pirmais urbums nesanāca — urbis jau nelielā dziļumā atdūrās pret betonu. Toties otrajā piegājienā (no kreisās) urbšanas meistars Raimonds Rasimenoks un sertificēts ģeotehniķis Gatis Balgalvis trāpīja un ieguva laboratorijas mērījumiem nepieciešamo materiālu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv