Pie Valmiermuižas saimes galda
«Veidojot šo vietu, pirmais lielais mērķis bija, lai tā būtu ne tikai kafejnīca, bet arī kultūras kafejnīca, kurā būtu gan mūzika, gan māksla, gan teātris, gan dzeja, gan kino un kura būtu satikšanās vieta kultūras cilvēkiem, jo pirms 100 gadiem Valmierā šajā vietā bija Latviešu biedrības nams, kurā arī tika kopta latviešu kultūra,» Valmiermuižas teātra kafejnīcas atklāšanas svinībās klātesošos uzrunāja Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.
«Lai to varētu iepīt dizainā, mēs talkā aicinājām, mūsuprāt, vienu no jaunajiem, talantīgākajiem Latvijas arhitektiem Austri Mailīti, un mums bija trīs uzdevumi: pirmais – cienīt šo teātra māju un tās postmoderno arhitektūru, līdz ar to kafejnīcas dizainam būtu jābūt ēkas dizaina un arhitektūras harmoniskam turpinājumam un modernam nākamos desmit gadus; otrs uzstādījums bija – mēs Valmiermuižā vienmēr esam centušies paust latviskās vērtības, šeit tās gribam pasniegt laikmetīgā valodā, izmantojot dabīgus materiālus caur krāsām, simboliem un noskaņām; trešais uzstādījums bija veidot ilgtspējīgu dizainu, kas nozīmē atkārtoti izmantot materiālus – Dziesmu svētku estrādes dēļus, kas pārtapuši bāra letē, nerūsējoša tērauda pulētas plāksnes spoguļu vietā, lai šīs plāksnes varētu kalpot mūžību. Mēs lietojam daudz gaišu toņu, lai vairāk izmantotu dienas gaismu, mēs izmantojam minimālistisku dizainu, lai mazāk būtu jāizmanto materiāli.
INETA LITTE, Valmiermuižas teātra kafejnīcas saimniece. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv