Piemiņa jādēsta mums
Ik gadu decembrī Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejā ir atceres laiks savam 1929. gada absolventam, vēlākajam dzejniekam Vilim Cedriņam. Kad skolēni ierodas iepazīties ar Ziemassvētku kartīšu izstādi (šogad pāri 400), viņi muzeja vadītājas stāstītajā pieskaras nepiepildītu cerību, izmisuma un ilgu aizsāktai, 31 gada vecumā pārcirstai dzīvei.
Neizdevās dzejniekam, kura iesākums bija tik daudzsološs, piepildīt sevi, savu laiku un Latviju, jo Sibīrija atņēma visu uz mūžīgiem laikiem. Latviešu literatūras vēsturē ir palicis tik, cik viņš paspēja atstāt pats un brāļa literāta, bibliogrāfa Jāņa Cedriņa (Čikāgā) veikumā, kurš savāca manuskriptus un sagatavoja iespiešanai Viļa devumu oriģināldzejā un tulkojumos, kas izdoti divos sējumos. Vilis pēc atmiņas nepaspēja atjaunot to, ko paņēma Baltijas jūra, kad 1944. gada 13. oktobrī dzīvesbiedre Mirdza Čuibe ar septiņus mēnešus veco dēlu Raini devās bēgļu laivā uz Zviedriju, nesagaidījusi vīru un trīs gadus veco dēlu Gundaru.
ZIEMASSVĒTKU GAISMIŅAS DZIMŠANAS DIENĀ Rencēnu pamatskolas novadpētniecības pulciņa zēni (no kreisās): Adrians Žavoronkovs un Markuss Lapiņš pie absolventa, dzejnieka Viļa Cedriņa piemiņas akmens Rencēnu pagastā. Autores foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv