Inese Birzkope

Dzīves kamolītis skolotājai Ilgai Gobai Rencēnos atrisis līdz 95. pavasarim un šķetinās tālāk.

Dzimtās valodas dienu visā pasaulē svin 21. februārī. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību dzimtās valodas vērtībām un skaistumam.

Domas kļūst putna spārni, un laiks uz tiem aizlido ātri, līdzi paņemdams to, kas noticis dvēselē. Tā cauri dvēseles un Sibīrijas puteņiem gājis Burtnieku apvāršņa dzejnieka Viļa Cedriņa īsais 31 gadu sasniegtais mūžs.

Rudens vējš, turot skrejošā laika grožus, lapu krāsu varavīksnē izgaismojis Rencēnu pamatskolu un tās apkārtni.

Mācību gads sācies ar jauniem uzdevumiem skolu muzejniekiem. Atskatā par vasaru Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejs izdarījis apkopojumu. Aktivitātēs novērtēts paveiktais arī valsts mērogā. 

Rencēnu pagasta senioru biedrības «Sapratne» valde nolēma sarīkot tikšanos ar draugu biedrībām, jo ko gan mēs cits citam kā labāko dāvanu varam dot un saņemt pretī?

Aprīlī Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejā interesenti varēja apskatīt nelielu koka karošu izstādi.

Svinīgs un nozīmīgs pasākums notika 1. februārī, kad tika atvērts Bērnu un jauniešu centra «Rīgas Skolēnu pils» Rīgas Skolu muzeja rakstu pirmais krājums «Rīgas skolu muzeja raksti».

Kopš 2000. gada Rencēnu pamatskolā katrs 1991. gada barikāžu atceres laiks ir bijis nozīmīgs, lai skolēnu paaudzes saņemtu ceļazīmes nākotnei, atskatoties vēsturē – laikā, kad paši vēl nebija dzimuši. Šis janvāris aicināja tos atcerēties ar vārdiem: «Mums mīlēt tēvzemi, to sargāt un turēt svētu».

Jau kārtējo reizi tiekoties, pedagogi secina, ka gadi aiztek tāpat kā strauji ūdeņi, un mēs paši vairs neesam jauni, jo skriet gadiem līdzi nevaram. Bet skaistākos mirkļus gan gribam satīt vienā raibā kamolā un tos turēt pie sevis klāt.

Tie ir vārdi no Egona Pičnera dzejoļa, kas īpaši izgaismojas, kad pieminam pirms 105 gadiem 18. novembrī dzimušo valsti un 1919. gada 11. novembri, kad Latvijas armija ar sabiedroto atbalstu atbrīvoja Pārdaugavu Rīgā no Bermonta karaspēka daļām.

Skolēnu brīvdienu laikā Latvijas izglītības iestāžu muzeju vadītāji tikās Dziesmu svētku muzejā, kas atklāts tikai 1. jūnijā. 

Dzejas dienu laiks aizsteidzies līdz ar dzērvju klaigām septembrī un oktobrī, un mēs atskatāmies, kā tas šogad noritēja.

Kad rudens pamazām laika nogrieznī dedz krāsu sveces, satikšanos 1963. gada 8. klases absolventiem sarūpēja Rencēnu pagasta senioru biedrības «Sapratne» valde. Toreiz vidusskolas pastāvēšanas 11 gadu laiks Rencēnos bija beidzies, un astotie turpināja izglītošanos citur.

Atskatoties uz vasarā notikušo, jāsecina, ka tas mums, Valmieras Valsts ģimnāzijas un Rencēnu pamatskolas muzeju vadītājām Inetai Amoliņai un Inesei Birzkopei, nebija klusuma laiks.

Aktīvu darbu turpina Latvijas Skolu muzeju biedrības jaunā valde, kuras sastāvā ir Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja un muzeja vadītāja Ineta Amoliņa. 

Dzimtās valodas dienā Rencēnu pamatskolas novadpētniecības pulciņa dalībnieki saņēma Latviešu valodas aģentūras dāvinātās grāmatas «Tu esi Latvijas dārgums», kas nopelnītas par piedalīšanos aizvadītā mācību gada radošajā konkursā.

Ik gadu decembrī Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejā ir atceres laiks savam 1929. gada absolventam, vēlākajam dzejniekam Vilim Cedriņam. Kad skolēni ierodas iepazīties ar Ziemassvētku kartīšu izstādi (šogad pāri 400), viņi muzeja vadītājas stāstītajā pieskaras nepiepildītu cerību, izmisuma un ilgu aizsāktai, 31 gada vecumā pārcirstai dzīvei. 

Katru dienu Latvijas skolu muzejnieki devušies pretim tam labajam, kas ar viņiem noticis. Un sniegots novembra rīts gaidīja pedagogus LU konferencē «No pagātnes uz nākotni».

Latvijas svētku nedēļā izskanējis starptautisks latviešu koru projekts «Latvietis», kas veidots, sadarbojoties trim Eiropas latviešu koriem kopā ar dziedātāju Igo, komponistu Jāni Strazdu, viņa grupu un citiem izciliem latviešu mūziķiem.