Piena nozare: pašlaik un turpmāk
Biedrība «Zemnieku saeima» nesen rīkoja semināru piensaimniekiem, lai meklētu atbildes uz jautājumu — kas ar piensaimniecību notiks tālāk pēc vairāk nekā divus gadus ieilgušās piena krīzes pārvarēšanas. Piedāvājam Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieces PĀRSLAS RIGONDAS KRIEVIŅAS stāstījumu (saīsinātu!) lauksaimniekiem.
Govju mazāk — piena vairāk!
Šā gada deviņos mēnešos Latvijā ir iepirktas 626295,5 tonnas piena, kas ir par 1,7% vairāk nekā attiecīgajā laikā pērn pārstrādei nodotās 615603,7 tonnas. Slaucamo govju skaits turpina sarukt. Šā gada oktobrī valstī ir reģistrēts vairāk nekā 157000 govju. Lai arī bieži vien mēdzam uzsvērt, ka, iestājoties ES, piensaimniecība Latvijā ir ievērojami modernizējusies un attīstījusies, tomēr, nenoliedzot to, statistika vēsta, ka pienu pašlaik saražojam tieši tikpat daudz, cik Latvijas pirmajos gados, piemēram, 1924. gadā! Tikai tagad to izdara ar četras reizes mazāku govju skaitu. Pērn no vairāk nekā 978000 izslauktajām tonnām 83% jeb vairāk nekā 800000 tonnas nonāca pārstrādē. No tās 28% svaigpiena nokļuva eksportam, bet pārējās vairāk nekā 530000 tonnas piena palika pārstrādāšanai. Tā kā pārstrādes uzņēmumi 45000 tonnu piena vēl papildus importē, tad kopumā valstī pārstrādes uzņēmumi pērn pārstrādāja 580000 tonnu piena.
PĀRSLA RIGONDA KRIEVIŅA: «Labā ziņa ir tā, ka pašlaik veidojas spēcīgas, lielas uz tirgu orientētas piensaimniecības.» Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv