Piensaimniekiem vairs nav kur taupīt

Kad mājas darbs padarīts

Piena ražošanā saglabājas pārprodukcija un cenas joprojām turpina samazināties. Tā piena iepirkuma cena kopš šā gada sākuma ir vēl par 7 % zemāka, vidēji 15 — 20 centi par kilogramu. Rezultātā piena ganāmpulku skaits pārraudzībā no 4831, kas bija 2014. gadā, samazinājies līdz 4696 pērnajā rudenī. Gaļas liellopu ganāmpulku skaits toties ir audzis no 850, kas bija 2014. gadā, līdz 982 pērn. Gaļas šķirnes lopu skaits gada laikā audzis no 30167 līdz 36126.

LLKC ekonomistu aprēķini rāda, ka piena lopkopībā pērn būtiski taupīts uz barības piedevu un veterināro izmaksu rēķina, 1 kg piena pašizmaksas samazinājums vidēji par 0,03 centiem. Nozare vienmēr bijusi sīksta, bet piena lopkopjiem vairs nav kur taupīt. Var droši teikt, ka zemnieki, turpinoties pamatīgi ieilgušajai piena krīzei, savu mājas darbu ir padarījuši un viņiem tālāk vairs nav kur atkāpties. LLKC rīcībā esošie dati liecina, ka, piena iepirkuma cenai samazinoties līdz 16 centiem, ar zaudējumiem piena lopkopībā strādās jau 69% LLKC klientu saimniecību.

Zemnieki meklē un LLKC speciālisti konsultācijās visu šo laiku palīdz meklēt risinājumus izmaksu samazināšanā. Tā ir optimālu barības devu sastādīšana, pašražotās lopbarības palielināšana, govju labturība, govju skaita palielinājums ganāmpulkos vai gluži pretēji — ganāmpulku samazināšana un pat izpārdošana, pāreja uz gaļas lopu audzēšanu vai kādu citu nozari. Situācija katrā saimniecībā sava, tādēļ vienas receptes pret krīzi nav. Daudzi piena lopkopībā strādājošie saka: lai cik mums pašlaik klājas grūti, uz citu lauksaimniecības ražošanu tomēr neiesim, nepadosimies, mēģināsim tomēr vēl noturēties piena nozarē, jo neko citu neprotam, nekam citam nav piemērotas lauksaimniecības tehnikas, arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes tam nav tik auglīgas.

MĀRTIŅŠ CIMERMANIS: «Nāciet uz mūsu birojiem!» Jāņa Līgata foto