Piepildās sapnis par atvaļinājumu
Vasara ir atvaļinājumu laiks. Kādam tas paiet Eiropā, citam dārzā pie jāņogu krūma, Gaujas krastā. Lielākā atvaļinājuma nozīme- ļaut cilvēka atpūsties, krāt spēkus jaunajam darba cēlienam.
Par to, kā jāpavada viena, divas vai visas četras atvaļinājuma nedēļas, katram no mums būs savs priekšstats un vēlmes, taču atvaļinājums vispirms ir brīvdienas. Tās plānojot, mums jāzina, kas ir tie faktori, kas ikdienā radījuši nogurumu, spriedzi. No tiem brīvajā laikā ir jāizvairās. Atvaļinājums ir brīvdienas no ikdienas, darba, mājas rūpēm, pienākumiem, arī brīdis atelpai no ģimenes, ja tas ir nepieciešams. Iespējams, ka pāris dienas pavadot bez saviem mīļajiem, mēs pārējo laiku jau viņiem veltām citā kvalitātē. Un var jau gadīties, ka arī viņi dažas brīvās dienas vēlas saplānot ārpus mājas - bez sievas, bērniem, vecākiem. Atvaļinājumā ir tiesības uz īsu brīdi no visa aizbēgt! Tā spriež psihologi, mediķi, kuriem nereti arī plašsaziņas līdzekļi lūdz komentārus, lai, gluži kā pašlaik «Liesma» attīstot tēmu par ideālu atvaļinājumu, sniegtu kārtīgu padomu vācelīti, ko vērts atvērt, lai atvaļinājums nepaietu tukšgaitā.
Kā plānot atvaļinājumu, kurp doties? Mediķi atzinuši, ka apmēram divu nedēļu laikā cilvēks jau var labi atpūsties, bet tas laiks ir jāizplāno, ir jāzina, ko pats grib. Ir tā, ka līdzsvaru pēc aktīvajām darba gaitām ir jāatrod pie sevis - mājās, dārzā, pie dabas.
VAĻOŠANĀS pēc sava prāta, tā cilvēkiem būtu jāraugās uz atvaļinājuma laiku. Tās nav dienas, nedēļas vai mēnesis, kad no darba brīvā laikā jāpaspēj citviet iesāktais, vai jāapdara mājas solis. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv