Pieteikums, lai Valmieras novadā ietiek pat Valka

Vēl tika dots laiks, lai līdz 27. martam likuma tapšanā ieinteresētie iesniegtu papildinājumus un grozījumus. Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs («Attīstībai/Par!») pirms to saņemšanas gan neprognozēja, vai komisijai priekšlikumus, lai tos virzītu uz Saeimu, izdosies izskatīt ātri, tomēr izteica pieļāvumu, ka reformas likumā krasas pārmaiņas vairs nebūs: «Labā likumdošanas prakse paģērē to, ka ļoti konceptuālas diskusijas notiek otrajā lasījumā. Trešais lasījums tam nav piemērots.» Varēja pat cerēt, ka līdz maija beigām būsim tikuši jau pie spēkā esoša likuma. Ar to tad varētu sākt rēķināties iedzīvotāji, saimniekotāji, arī pašvaldību iestādēs strādājošie un ne viens vien līdzšinējo novadu deputāts, kuram cerību iesēsties lielnovada domnieka krēslā reāli nav. 

Diedziņa raitā tīšana «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu» kamolā tomēr neturpinās, jo ne vien opozīcijas, arī pozīcijas deputātiem «labās likumdošanas prakses» jēdziens nekāds Bībeles svētais pants, izrādās, nav. Rezultātā likumprojekta galīgajam lasījumam ir iesniegti pat 366 priekšlikumi (gandrīz tikpat, cik bija jau 2. lasījumam, kad komisija tos vērtēja turpat 80 stundas). Tā vien šķiet, ka šī visiem iedzīvotājiem un valsts ekonomikai tik nopietnā likuma tapšanā katrs politiskais spēks vēl steidz par sevi atgādināt un pierādīt, ka arī viņam ir kāda teikšana un spēks. Tad pēc tam nākamajās pašvaldību vēlēšanās (ja reforma izdosies kaut cik pieņemama) atgādinātu, ka tieši viņi ļoti būtisku vai pat mazāk būtisku labojumu kādā likuma pantā ir iedabūjuši. Ka arī viņam ATR likuma sakarā būtu kas sakāms, tikai pirms tā galīgā lasījuma ir attapis arī Valsts prezidents Egils Levits. Viņa būtiskākais ierosinājums ir likumprojekta 3. pantu (tas nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas nosacījumus un kārtību) papildināt ar 2. daļu: «Iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgt­spējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai – regulē atsevišķs likums». Prezidenta padomnieks Jānis Pleps priekšlikuma būtību skaidro ar prezidenta uzskatu, ka tas ir Satversmes jēdziens, jo Satversmes ievadā ir konstatēts, ka Latvijas valsts un nācija izveidojusies, apvienojoties latviešu vēsturiskajām zemēm. Tas neesot jautājums par otro pārvaldības līmeni, tomēr prezidents gribot uzsvērt, ka jautājumam par piederību un identitāti ir jāparādās arī ATR likumā, vienlaikus skaidri signalizējot, ka pilnībā tas jārisina atsevišķā likumā. Te nu gan pārdomas: ja jau par vēsturiskajām zemēm iecerēts atsevišķs likums, vai ar šo ierakstu jau tā daudz putroto un arī saputroto ATR likumu vajag pataisīt iedzīvotājiem vēl mazāk saprotamu? Jo vairāk tādēļ, ka taps taču vēl viens novadu kopveidojums. Proti, valdošajā koalīcijā esošā JKP savu atbalstu novadu reformai ir sasaistījusi arī ar otrā pārvaldības līmeņa jeb administratīvo reģionu izveidošanu un iesniegtajos priekšlikumos nebeidz par to atgādināt. Pat diezgan ultimatīvi. JKP deputāts Andris Kazinovskis jau ir brīdinājis: ja viņu priekšlikumi likumprojektā nostiprināt prasību izveidot šādus reģionus netiks atbalstīti, viņš paturot spēkā iespēju ieteikt savai partijai neatbalstīt novadu reformu kopumā. 

Tā nu iespējams ne viens vien, pat negaidīts pārsteigums. Aizvadītajā piektdienā Saeimas ATR komisija, arī strādājot attālināti, paguva izskatīt vien 35 priekšlikumus. No tiem atbalstu guva E. Levita un vēl daži. Tikmēr radās iespaids, ka debatēšana atsākās tieši no vietas, kurā 13. marta Saeimas sēdē tika pārtraukta. Lielākā daļa no ZZS, it sevišķi deputāta Viktora Valaiņa, atkal iesniegtajiem priekšlikumiem būtībā ir Saeimas 13. marta sēdes beigu daļā atsauktie. Arī par dažu mazo novadu saglabāšanu to pašreizējā lielumā. Tos un citus ATR komiteja turpinās izvērtēt šodien. Domāju, ZZS cerība, ka tiks tomēr saglabāts kaut vai viens pašreizējais mazais novads, ir nereāla. Taču mani ļoti interesē, kāds būs komisijas balsojums un tālāka virzība 314. papildinājumam. Tajā JKP deputāts Jānis Cielēns piesaka nākamo Valmieras novadu veidot pat no 34 pagastiem un pilsētām, tajā iekļaujot arī Valku un Valkas pagastu. Drosmīgi! Valmieras vilcējzirgam tās varētu būt vēl vienas smagas sakas kaklā, bet viens no ATR vislielākajiem strīdus āboliem Valka tiktu iekrauta pat ļoti drošā vezumā.