Pilsētās un novados

«Mazliet tā jocīgi, kad padomā, ka pagājuši jau 20 gadi,» atminoties florbola pirmsākumus 1995. gada janvārī, teic šī sporta veida ieviesējs mūspusē Ainārs Zelčs. «Līdzko 1994. gadā ekspluatācijā tika nodota Vaidavas sporta zāle, sākām domāt, ko tur spēlēsim. Ne volejbolā, ne basketbolā tālāk par rajona čempionātu mēs netiktu, bija jārod kas tāds, kur pilnveidot sevi varētu ar ātru izaugsmi. Izlasīju Initas Drēziņas rakstu par florbola spēli žurnāla «Sporta Pasaule» 1994. gada 11. numurā un ar to devos uz zāli. Pirmo inventāru, ko sagādāja tā laika Florbola federācijas prezidents Jānis Kivkuls, saņēmām 28. janvārī. Atceros, tajā dienā, kad to atveda, pēc pirmā treniņa vēlāk jau mājās nodomāju: «Šitais laikam aizies.» Un nemaz nevarēja būt citādi, jo atsaucība no skolas čaļiem bija liela, visiem dega acis. Te ir tas gadījums, kad no sniega piciņas, ko novēlām no kalna, nu ir savēlusies liela pika.»

Jauno un topošo vecāku atbalsta centrs «Pūriņu skola» tikko atzīmējis divu gadu darba jubileju. Pieredze rāda, ka mammas un tēti bieži meklē atbildi uz jautājumu: kā būt pašam labākajam vecākam savam mazulim — un bieži to atrod savstarpējās sarunās un izglītojošās nodarbībās.

«Vēl mazs būdams, es arī esmu daudz dziedājis un lasījis, un, kad aptrūka citu autoru darbu, sacerēju pats. Vēlāk dziesmas un dzejas pantus rakstīju meitām, bet nu šo grāmatiņu veltu savam pirmajam mazdēlam Matīsam» — tā vēstulē mazajiem Lielās ķezas lasītājiem, dziedātājiem vai vienkārši bilžu skatītājiem raksta autors Uldis Punkstiņš, tālākajās lappusēs iepazīstinot ar grāmatiņas galveno varoni:

Pagājušā gada nogalē ar biedrības «Valmieras un Gīterslo reģionu sadarbībai» atbalstu Vācijā pieredzes apmaiņas vizītē pabija Valsts probācijas dienesta Valmieras teritoriālās struktūrvienības darbinieku grupa.

Sestdien Valmieras Kultūras centrā notikušajā XIX Jaunrades deju konkursa finālā pieredzējušo horeogrāfu grupā žūrija apbalvoto vidū ierindoja arī horeogrāfes, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsvadītājas, NBS deju kolektīva Bramaņi vadītājas Taigas Ludboržas Brenguļu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvam Dzieti veidotās divas dejas — Dziesma mani stipru dara ieguva II vietu, Ozoliņš — veicināšanas balvu.

Pasaulslavenais mākslinieks Gustavs Klucis dzimis Latvijā, Ķoņu pagastā, 1895. gada 4. janvārī daudzbērnu ģimenē. Mācījies vietējā skolā Ķoņos, arī Rūjienas draudzes skolā, Valmieras Skolotāju seminārā, Rīgas pilsētas mākslas skolā pie latviešu glezniecības lielmeistariem, līdz 1915. gadā ierauts Krievijas impērijas kara virpulī un kā latviešu sarkanais strēlnieks stāvējis sardzē arī pie Ļeņina durvīm. Turpinājis mākslinieciski izglītoties pie tālaika Krievijas izcilām personībām. Ticējis, ka jauns laikmets pavērs ceļu jaunai mākslai, un, ieguldīdams milzīgu darbu, plecu pie pleca strādādams ar uzticamo dzīvesbiedri mākslinieci Valentīnu Kulaginu, piedzīvojis galvu reibinošu karjeru, kļūdams ne tikai par padomju režīma propagandas ieroci, bet arī par visā pasaulē pazīstamu Krievijas jaunās mākslas simbolu. Taču 1938. gadā viņš tika arestēts un nošauts kā padomju varas ienaidnieks. Arī tāpēc, ka mākslinieks. Tāpēc, ka spožs. Tāpēc, ka latvietis. Un tālab, ka pretrunīgs ir viņa kā mākslinieka devums, mēs Latvijā viņu tik ilgi nevarējām pieņemt.

/Izmantoti materiāli no I. Derkusovas un I. Bužinskas rakstiem/

*Vidzemes Industriālais parks

Šī ir atbilde publiskajā telpā izskanējušiem viedokļiem (A. god. J. Baika intervija «Valmieras ziņās» 19.01.2015. un Ļ. cien. C. Purgales intervija «Liesmā» 13.01.2015.), kas dažādos briesmu veidolos zīmē VIP projekta pretinieku ļauno tēlu. Gribam kliedēt neziņu par mistiskajiem ļaundariem, kas vēlas «nogalināt Laimes lāci vēl nedzimušu», un stāstīt, par ko īsti iestājas kaugurieši. Pamatos uzskatām, ka atklātas diskusijas par sabiedrībai nozīmīgiem projektiem ir normāla demokrātijas sastāvdaļa, bet laiki, kad aborigēniem klusējot un ar padevīgu smaidu sejā bija līdz zemei jāklanās Lielā Baltā Cilvēka priekšā dēļ saujas spīguļojošām krellītēm, ir pagājuši uz neatgriešanos.

«Ja atskatos, kāds bija 2013. gads, un salīdzinu, kāds novadā sākas 2015. gads, tad varu teikt, ka lietas ir gājušas uz labo pusi. Ir gandarījums par paveikto,» sacīja Mazsalacas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs HARIJS ROKPELNIS.

Mazsalacas novada senioru biedrība «Atbalss» februārī atzīmēs darbības 5 gadu jubileju. Darbīgie ļaudis uzsver, ka gadu mija vai apaļas jubilejas nav atskaites punkts paveiktajam, bet gan interesanta senioru ikdiena un kopīgas svētku reizes.

Dzirdot, ka Latvija piedzīvo vienu, otru un trešo veiksmes stāstu, sabiedrība mēdz arī vīpsnāt. Taču Mazsalacas novada ļaudis par savu veiksmes stāstu mēdz dēvēt to iespēju, ka veselības aprūpes pakalpojumi pieejami visai tuvu dzīvesvietai. Mazsalacas slimnīca ir kopējs veiksmes stāsts, kas izturējis laiku, kad valstī notika slimnīcu optimizācija, kad, sarūkot valsts līdzfinansējumam, veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējam bija jāprot sevi labi pozicionēt tirgū, jāatrod niša, kurā veiksmīgi darboties. Bez tam Mazsalacas slimnīca ir spējusi ne tikai noturēties, bet arī attīstīties.

Vidzemes kultūras un mākslas biedrība «Haritas» arī 2015. gadā turpina īstenot 2013. gadā uzsākto projektu «Kultūra kā instruments demokrātijas un līdzdalības demokrātijas un kultūras tiesību īstenošanai».

Jau ceturto gadu Valmieras integrētā bibliotēka piedāvā bezmaksas datorprasmes apguves nodarbības senioriem. Šogad uz tām pieteikušies 110 cilvēku, kuri no janvāra līdz martam  bibliotekāru Malvas Šķēles, Olgas Kronbergas, Svetlanas Sprūžas un Līgas Vītolas vadībā apgūs pilnīgi jaunas vai arī papildinās jau esošās zināšanas darbā ar datoru.

Valmieras Kultūras centrā trešdien notika Valmieras Jaunatnes centra «Vinda» audzēkņu ziemas pārskata koncerts «Šovs ar Vindu pēc sešiem».

Mazsalacas pilsētas bibliotēkā ar cēsnieku Jāņa Bahmaņa un Zigfrīda Bitaiņa iniciatīvu izveidota izstāde par ūdens motosporta attīstību Latvijā un Mazsalacā.

2015. gads florbola spēlētājiem un ikvienam, kas saistīts ar šo sporta veidu, būs īpašs, jo pirms 20 gadiem Kocēnu novada Vaidavā aizsākās vietējo sporta entuziastu un jauniešu aizraušanās ar tolaik Latvijā mazpazīstamo sporta veidu — florbolu.

Jau 20. janvāra rītā pie Kocēnu pamatskolas tika iedegts barikāžu piemiņas ugunskurs. Pie tā uz maiņām sardzē atradās Kocēnu 38. skautu vienības skauti. Atsaucot atmiņā tā laika izjūtas, Kocēnu pamatskolas logos izvietotas fotogrāfa Alekseja Koziņeca fotogrāfijas «1991. gada janvāris».

Lasīšanas veicināšanas programmā Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2014, kurā piedalās arī Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļa, notiek aizraujošais grāmatu vērtēšanas posms.

Lai veicinātu Valmieras un tās apkārtnes jauniešu iespējas politiskajā līdzdalībā, aicinām pilsētas  jauniešus un pašvaldības lēmumu pieņēmējus piedalīties strukturētā dialoga (SD) diskusijā «Kafija ar politiķiem» 26. janvārī pilsētas domē no pl. 14 līdz 17.

Latvijas jauno lauksaimnieku konkursa «Senču aicinājums» 2014. gada finālists 24 gadus vecais ROBERTS LOČMELIS ir stingri pārliecināts, ka Kocēnu pagasta zemnieku saimniecība «Mazdzērvītes», kurā viņš saimnieko kopā ar vecākiem — mūspusē labi pazīstamajiem lopkopjiem Jāni un Aismu Ločmeļiem, — kā arī brāļiem (26 gadus veco Jāni, ārpus skolas laika piepalīdzot arī četrpadsmitgadīgajam Rūdolfam), viņa dzīvē ir īstā vieta: «Tagad nevaru iedomāties, ko citu varētu darīt. Tā stabilākā un patīkamākā sajūta, manuprāt, ir strādāt kopā ar ģimeni. Viss, kas te tiek darīts, ir zem vārda mēs,» saka Roberts.

Nosaucot tikai SIA «AB Rotas», būs skopa informācija, vien noprotams, ka šī uzņēmējdarbība saistīta ar skaistumu. Vairāk nozīmē, ka «AB Rotas» ir divas uzņēmīgas dāmas, bērzainietes — Aija Bille un Baiba Stjade. Abām pieder mazs veikaliņš, ja tā var nosaukt nelielu vitrīnu ar rotaslietām tirdzniecības centrā Valleta.