Pilsētās un novados

Pirm­dien bied­rī­bā Se­ni­o­ru Aka­de­mia cie­mo­jās kād­rei­zē­jais val­mie­rie­tis — Ei­ro­pas Sa­vie­nī­bas At­tīs­tī­bas sa­dar­bī­bas ko­mi­sārs ANDRIS PIEBALGS. Viņš ne­daudz pa­stās­tī­ja par sa­vu ģi­me­ni un dar­bu, at­bil­dē­ja uz jau­tā­ju­miem.

Lap­kri­tis sā­cies pa īs­tam. Val­mie­rā skvē­riņš pie uguns­dzē­sē­ju de­po iet­ves, ko ik die­nas uz­ma­na San­dra un Li­di­ja, al­laž kā tik­ko uz­posts. Abas čak­lās slau­cī­tā­jas ne­vie­nai tik­ko kri­tu­ša­jai ko­ši dzel­te­na­jai vai ru­dens trū­du krā­sā sa­tum­su­ša­jai uz iet­ves pat at­pūs­ties ne­ļauj.

Kad kūd­ras pār­va­dā­ša­na pa 1920. ga­dā bū­vē­to šaur­slie­žu dzelz­ce­ļu kļu­va ne­iz­de­vī­ga un 26 ki­lo­met­rus ga­ro sti­gu ne­bi­ja ie­spē­jams no zag­ļiem no­sar­gāt, slie­žu īpaš­nieks no­lē­ma tās de­mon­tēt. 2006. ga­dā tas arī ti­ka iz­da­rīts, un paš­laik dzelz­ceļš sa­gla­bā­jies ti­kai da­žos pur­va pos­mos. Ta­ču gar­na­džiem mie­ra ne­bi­ja — at­ra­dās vēl kas pa­ņe­mams.

Pirm­dien Val­mie­ras in­te­grē­ta­jā bib­li­o­tē­kā ri­si­nā­jās Ei­ro­pas va­lo­du die­nai vel­tīts pa­sā­kums «Iz­lo­cī­tie stās­ti», ko at­bal­stī­ja Eu­ro­pe Di­rect in­for­mā­ci­jas centrs Val­mie­rā cik­lā «Re, ko un kā var Ei­ro­pā».

Mar­ko dau­dzi Sim­jū­da tir­gus fa­ni at­pa­zīt no ie­priek­šē­jiem ga­diem — gar­dais kā­rums nav aiz­mir­sies. Un vi­ņa ro­sī­ša­nos ne­var ne­pa­ma­nīt. Vieg­li ro­ta­ļīgs, iz­teik­smī­gi ģēr­bies un vi­su lai­ku dar­bīgs un ru­nīgs. Ar vie­nu ro­ku mai­sa man­de­les sa­vā kū­po­ša­jā čugu­na kat­lā, ar ot­ru — pa­sniedz ie­kā­ro­to pir­ku­mu vai ka­ro­tī­ti ar kri­pa­ti­ņu pa­gar­šo­ša­nai. Ap­kārt Mar­ko kat­lam tir­gus cen­trā ziņ­kā­rī­go vi­su lai­ku ap­kārt ka biezs, un šķiet, ka uz­ma­nī­ba pro­ce­sā aiz­ņem­ta­jam (vā­ri un pār­dod!) vī­ram ne­trau­cē. Glu­ži ot­rā­di — dau­dzi ver ma­ci­ņus, jo sal­du grauz­dē­tu man­de­ļu in­ten­sī­vā smar­ža ir ne­at­vai­rā­ma, kai­ri­nā­jums gar­šas kār­pi­ņām pra­sa pie­pil­dī­ju­mu.

Nauk­šē­nu no­va­dā sie­vie­tēm ir grū­ti at­rast dar­bu. Dar­ba ie­spē­jas ir valsts ie­stā­dēs — pa­gast­mā­jā, sko­lā, pas­tā. Pa­vi­sam ne­liels dar­ba pie­dā­vā­jums ir vei­ka­los. Kon­ku­rē­jot ar ci­tiem vie­tē­jiem vei­ka­liem, Nauk­šē­nos veik­smī­gi strā­dā pār­ti­kas vei­kals «Ar­tavs». Ta­jā dar­bu at­ra­du­šas čet­ras laip­nas un smai­dī­gas pār­de­vē­jas.

Nauk­šē­nos kopš 22. jū­li­ja no­tiek 1961. ga­da bū­vē­tā til­ta pār Rū­ju re­kon­struk­ci­ja. «Lat­vi­jas Valsts ce­ļu» pa­sū­tī­ju­ma dar­bus veic a/s «Lat­vi­jas til­ti» apakš­uz­ņē­mējs SIA «8CBR», un dar­bus ie­ce­rēts pa­beigt līdz ok­tob­ra bei­gām.

Aiz­sar­gi — mi­li­tā­ri faš. or­ga­ni­zā­ci­ja burž. Ljā. No­dib. 1919 III cī­ņai pret rev. kus­tī­bu un sar­ka­na­jiem par­ti­zā­niem. 1923 iz­vei­do­ja aiz­sar­džu nod., bet 1939 — jaun­sar­gus. Bi­ja iz­šķi­ro­ša lo­ma faš. ap­vēr­su­mam Ljā 1934. 1940 org. bi­ja 31874 aiz­sar­gu, 14810 aiz­sar­džu un 14000 jaun­sar­gu. Ar Lat­vi­jas Tau­tas val­dī­bas lēmumu1940 org-ju lik­vi­dē­ja. Pēc­ka­ra ga­dos aiz­sar­gi pie­da­lī­jās bru­ņo­tās pret­pad. ban­dās.

Tā rak­stīts Lat­vi­jas Pa­dom­ju en­cik­lo­pē­di­jas 1. sē­ju­mā (1981).

Go­di­nā­jums trim vien­au­dzēm, jau­kām, no­piet­nām un pra­sī­gām sko­lo­tā­jām Ren­cē­nu pa­mat­sko­lā ie­nā­ca ar gai­šu no­ska­ņu. Vi­ņu mū­ži, so­ļi un bal­sis at­stā­ti vai­rā­kām sko­lē­nu pa­au­dzēm un ie­rak­stī­ti no­vad­pēt­nie­cī­bas mu­ze­ja vēs­tu­res lap­pu­sēs. Il­gai Go­bai, Li­di­jai Ķi­ber­ma­nei un Gai­dai Sa­li­ņai šis gads ie­vi­jies 80 gre­dze­nu lo­kos, un tie­ši ta­gad, gai­dot sko­las 75. dzim­ša­nas die­nu, pa­vē­rām at­mi­ņu lap­pu­si, no­vēr­tē­jām un brī­nī­jā­mies par vi­ņu va­rē­ša­nu un skaud­rāk sa­ju­tām sa­vē­jo.

Maz­sa­la­cas Sv. An­nas drau­dzē kal­po­ša­nu ne­sen sā­cis jau­nais mā­cī­tājs EDIJS KALEKAURS.

JĀNIS KARĀNS vai­rā­kus ga­dus bi­ja Lat­vi­jā āt­rā­ko so­ļo­tā­ju pul­kā. Ta­gad, jau div­pa­dsmi­to ga­du, viņš saim­nie­ko Tri­kā­tas pa­gas­ta Zal­tēs. Tā ir 1870. ga­dā uz­bū­vē­ta pla­ša mā­ja. To, arī bla­kus Jaun­zal­tes, sa­viem ra­diem cē­lis kāds Rī­gas ar­hi­tekts, māk­sli­nieks. Bi­ju­si vēl tre­šā Zal­tu mā­ja, tās vairs nav.

Jau pa­gā­ju­šā ga­da no­ga­lē cie­mu ie­dzī­vo­tā­jiem, kas dzī­vo in­di­vi­du­ā­la­jās mā­jās, bi­ja jā­at­sa­kās no to vēs­tu­ris­ka­jiem no­sau­ku­miem un jā­pie­ņem paš­val­dī­bu pie­šķir­tās ad­re­ses. Šis pro­cess vai­rā­ku ie­mes­lu dēļ aiz­ka­vē­jies.

Par vilku nekaunību satraukušies medību kluba «Mazsalaca» vīri. Divpadsmit pelēčus iecirknī starp Mazsalacu un Ramatu viņi pamanījuši jau pagājušajā rudenī, mēģinājuši ar tiem ko darīt, bet nav veicies noteikt to atrašanās vietu.

Eiropā 2. un 3. oktobris bija putnu vērošanas dienas — pieredzējuši putnu vērotāji vadīja ekskursijas, kurās gan skaitīja pamanītos putnus, gan arī mācīja it sevišķi jaunos dabas draugus, kā tas darāms.

Ar politisko partiju apvienības Vienotība uzvaru noslēgušās Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanas. Par Vienotības sarakstiem kopumā nobalsoja 30,76 % jeb 301135 vēlētāji, tādējādi nodrošinot apvienībai 33 krēslus 10. Saeimā.

Burtnieku pensionāri devās ikgadējā ekskursijā uz Cēsu pusi.

Rencēnietis Kārlis Sedvalds (TP) jau pirmajā Burtnieku novada domes sēdē tika ievēlēts par priekšsēža pirmo vietnieku un, atšķirībā no otrā — burtniecieša Māra Rikas (ZZS), savu krēslu ir saglabājis stabilu.

Desmit gadus Draudzīgā aicinājuma fonds pasniedzis ceļojošās balvas skolām, kuru audzēkņi guvuši labākos panākumus mācību olimpiādēs. Nesen apkopotajā desmitgades izcilnieku listē starp 63 lauku skolām atrodama arī Ēveles pamatskola.

Latvijas pasts laikrakstu un žurnālu abonēšanas kampaņu sāk 1. oktobrī. Pasta nodaļās, kurās kases aparātiem uzstādīta lietojumprogramma EGLE ar tiešsaistes pieslēgumu, un uzņēmuma interneta vietnē www.abone.pasts.lv abonementus 2011. gadam varēs noformēt līdz 25. decembrim. Pārējās pasta nodaļās, pie pastniekiem un pa informatīvo tālruni pie abonementiem varēs tikt līdz 20. decembrim. Arī šogad abonentiem līdz 1. decembrim būs iespēja aizpildīt Abonēšanas pieteikumu, kas tiks izsūtīts pa pastu kopā ar Laikrakstu un žurnālu katalogu 2011. gadam.

Noslēdzies lauksaimnieku prestižais konkurss Sējējs 2010. Šogad laureāta nosaukums, sudraba medaļa, diploms un balva tika septiņiem konkursa dalībniekiem. Laureāta nosaukums konkursa vērtēšanas grupā Saimniekošana laukos piešķirts Burtnieku novada SIA Zemturi ZS un tās īpašniecei Imantai Višņevskai.