Pirms pīļu sezonas
IVARS CAUNE strādā Rīgā, dzīvo Valmierā, bet medībās dodas kopā ar Naukšēnu mednieku kolektīvu. Tāpēc arī pirmais jautājums:
Kas ir tava nodarbošanās, kā kļuvi par mednieku un kā nonāci Naukšēnu kolektīvā?
TROFEJA. Naukšēnu mednieku kolektīvs ar 2017./2018. medību sezonā nomedīto lūsi. Veiksmīgais mednieks — kolektīva vadītājs Valters Pētersons (pie trofejas). Foto no Ivara Caunes personīgā arhīva.
Jau ceturto gadu strādāju Latvijas Valsts mežos par meža infrastruktūras kontroles speciālistu, pārbaudot, kā tiek būvēti meža ceļi un atjaunotas meliorācijas sistēmas visā Latvijā. Tā kā esmu beidzis fakultāti meža inženiera specialitātē, kurā bija priekšmets medniecība, tad tika nokārtota apliecība un 2003. gadā iegādājos pirmo ieroci mednieku veikalā Rīgas ielā, kur tagad, ja nemaldos, atrodas banka. Tajā pašā gadā ieprecējos Naukšēnos, mani iepazīstināja ar vietējiem medniekiem un pēc gadu ilga pārbaudes laika kļuvu par Naukšēnu kolektīva dalībnieku.
Bija jāiet dzinējos?
Tas nebija obligāti, bet, nebūdams biedrs, nevarēju pieņemt lēmumus. Protams, lai iepazītu teritoriju, biežāk vajadzēja iet dzinējos, bet no 2004. gada esmu pilntiesīgs biedrs kolektīvā, kurš oficiāli saucas: «Mednieku un makšķernieku klubs Naukšēni». Šobrīd esam 39 biedri, apmedījamā platība — 7000 tūkstoši hektāru, no tiem 3491 ha Latvijas valsts mežos, attiecīgi pārējie – privātie, kuru īpašnieki pārdošanas gadījumos nereti mainās. Pagaidām kaimiņi labi, mēs nekarojam, viņi ar mums arī nē, teritorijās diplomātiski ieturam distanci.
Esi ticis vadošos amatos?
Esmu viens no valdes locekļiem, valdes priekšsēdētājs ir Valters Pētersons. Manā atbildībā ir līgumu gatavošana un slēgšana, kā arī kartogrāfisko materiālu gatavošana. Esmu arī viens no dzinējmedību vadītājiem, atbildīgs par plānošanu un pārējiem medību dalībniekiem, nosakot dzinējus, kā arī, ko attiecīgā reizē pēc licencēm medīsim, ar kādu munīciju šaujam, jo tagad lielākoties drīkst tikai ar lodēm, ar renkuļiem dižmedījumus pēc medību noteikumiem nedrīkst šaut, ar skrotīm – tikai pīles un lapsas.
Šķiet, ka drīz sāksies pīļu sezona...
Tieši tā, 11. augustā četros pēcpusdienā sāksies putnu medību svētki, kurus naukšēnieši tradicionāli atzīmē Udzēnu dīķos – tur ik gadu notiek sezonas atklāšana, taču, cik zinu, mūsu kolektīvā tādu aktīvu putnu mednieku nav, visi sabrauc kā uz svētkiem, kuros kāds arī nedaudz pamedī.
Kas ir iecienītākie medījumi vasaras, rudens, ziemas un pavasara sezonās, kādi ir mednieku kolektīva pienākumi šajos periodos?
No biotiskajiem pasākumiem sāls laizītavu izlikšana notiek cauru gadu, jo meža dzīvniekiem vajadzīgas minerālvielas. Ar 1. oktobri sāksies dzinējmedības, līdz tam notiks gatavošanās, izzāģējot stigas un vārnu kājas – no kvartālstigas 30 grādu leņķī krūmos izveidojot divmetrīgas vizūriņas, neskarot lielos kokus, lai varētu redzēt, kad tuvojas medījums. Tāpat notiek medību torņu gatavošana, jo drīzumā sāksies staltbriežu bauris, aļņu bauris, līdz ar to torņiem laikus jābūt gatavībā. Tas gan vairāk ir individuāli, katrs noskata savu vietu, jo esam gana liels kolektīvs.
Medījumu skaits droši vien ir limitēts...
To nosaka Valsts mežu dienests. Tagad mežacūku vairs nav, pēc statistikas pēdējo cūku esam nomedījuši rudenī pirms diviem gadiem, un mūsu medību platībās viņu faktiski nav. Nupat apzinājām, ka arī no zemniekiem nav bijusi neviena sūdzība par postījumiem. Šobrīd vienā stūrī uz robežas ar kaimiņu kolektīvu viena cūku mamma esot – tā viņi apgalvo, mēs nevienu pēdu pat redzējuši neesam.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv