Pretī jauniem izaicinājumiem

Kā kļuvi par valmierieti?Mans ceļš uz Valmieru, protams, saistīts ar Vidzemes Augstskolu. Dzimis esmu tagadējā Talsu novadā, turpat audzis un dzīvojis, skolojos Pūņu pamatskolā un pēc tam Dundagas vidusskolā. Apsverot nākamos izaicinājumus dzīvē, vadījos no paša interesēm, un tobrīd ViA bija viena no top skolām ar labām studiju programmām. Toreiz riskēju un pieteikuma dokumentus iesniedzu tikai šajā augstskolā, jo ViA un Valmiera iepatikās jau pirmajā reizē. ViA esmu absolvējis bakalaura programmu komunikācijā un sabiedriskajās attiecībās un maģistrantūru pārvaldībā. Kultūrizglītības man nav, tomēr iegūtās zināšanas augstskolā palīdz iestādes vadībā, un, strādājot par Vairas Dundures vietnieku un vēl pirms tam pašvaldībā, bija liela saistība ar Kultūras centru un kultūras pasākumiem. Pats nu jau desmito sezonu esmu arī TDA Gauja dejotājs. Tagad sevi uzskatu par pilntiesīgu valmierieti.Kādi bija pienākumi Valmieras domē?Absolvējot bakalaura programmu, vajadzēja izšķirties — palikt Valmierā vai doties atpakaļ uz dzimto novadu, bija arī piedāvājums strādāt Talsos, bet sirds to­brīd bija vairāk Valmierā. Sanāca tā, ka tieši tad pašvaldībā bija izsludināts konkurss uz vakanto speciālista sporta un jaunatnes lietās vietu, es pieteicos, izturēju konkursu un sāku strādāt. Mainoties pašvaldības struktūrai administratīvās reformas rezultātā, sāku strādāt izglītības pārvaldē par sporta speciālistu. Vēlāk sekoja Vairas Dundures piedāvājums pārnākt uz Kultūras centru par viņas vietnieku. Man tas bija pārsteigums; lai pieņemtu lēmumu, vajadzēja apdomāt, jo kultūrā nebija iepriekš strādāts. Taču, kā saka, no izaicinājumiem nevajag baidīties, jo tikai tā var uzzināt, vai esi gatavs iziet ārpus ierastā un sasniegt jaunas virsotnes. Es piekritu izaicinājumam un vairāk nekā pusotru gadu biju vietnieka postenī. Pēc Vairas aiziešanas Mūžībā, atceros, pirmajā gadā direktora amatā ļoti bieži pieķēru sevi pie domas, ka labi būtu, ja varētu pajautāt iepriekšējai direktorei, kā īsti vienu vai otru jautājumu risināt. Tā vietā nācās pieņemt lēmumus mācīšanās procesā, nenovērtējams ir bijis mana kolektīva atbalsts un padoms, un, protams, ir bijušas arī savas kļūdas un neizdošanās.Bet pusotra gados tu no viņas daudz ko iemācījies...Neapšaubāmi, lai gan uz Kultūras centru atnācu ar sporta funkciju, jo biju atbildīgs par sporta jomu Valmieras pilsētas pašvaldībā. Vaira bija iestādes vadītāja un kultūras jautājumu virzītāja, bet visos procesos, kas saistījās ar darba plānošanu, kultūras pasākumiem un projektiem, es tiku ievirzīts — gājām kopā cauri.Kurus jautājumus darbā uzskati par galvenajiem?Cenšos iesaistīties visos procesos, kas saistīti ar Kultūras centru. Protams, pamatdarbs ir iestādes un tās procesu vadīšana, lai mērķi un uzdevumi veiksmīgi tiktu sasniegti. Tās ir plānošanas sapulces, dažādas tikšanās, sadarbības partneru piesaiste, projektu īstenošana un, protams, neiztikt arī bez birokrātiskās puses. Tas prasa iedziļināšanos, sākot no konkrētā pasākuma niansēm un beidzot ar darba plāna un budžeta veidošanu. Reizēm darba diena paskrien tā, ka ar 8 stundām ir daudz par maz. Kultūras darbā jau kopumā ir tā: kad citiem svētki, mums — darba diena. Atpūšamies tajos nelielajos mirkļos, kad svētku nav, jo patiesībā jau ar domām esam pie nākamā pasākuma plānošanas un veidošanas.