Projekts maina vidi, sekmē spriestspēju, ieinteresē par valodām

- 23.Janvāris, 2018
Pilsētās un novados
Portālā

Ar novada pašvaldības atbalstu Kocēnu pamatskolā un Rubenes pamatskolā turpinās Valsts izglītības satura centra īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts «Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai». Projekta norises laiks — divi gadi. Tā galvenais mērķis ir attīstīt bērnu, vai tas ir skolēns, kuram ir kādas mācīšanās grūtības, vai bērns, kurš, kaut tikai nedaudz pacenšoties, varētu uzlabot savu zināšanu līmeni, vai jau zināmus panākumus ieguvušais, lai spertu soli tālāk un sevi pozicionētu vismaz pakāpi augstāk kā savā klasē, skolā, tā novadā un valstī.

Atslēgas vārds — sadarbība

Decembrī «Liesma» iepazīstināja ar Rubenes pamatskolas pasākumiem STEM jomas pilnveidošanā, sadarbojoties ar biedrības «Tehniskās izglītības un jaunrades skola» skolotāju Dāvi Kundziņu no Rīgas un lielāku uzmanību veltot robotu būvēšanai. Iegūtās iemaņas bērniem neapšaubāmi noderēs, lai veiksmīgāk sadarbotos komandā un pāros, attīstītu prāta spējas, programmētu savu robotu un uzbūvētu to, lai sekmīgi konkurētu jau starptautiskās robotikas sacensībās u.c. pasākumos.

Kocēnu pamatskolas direktors Dainis Trēziņš atgādina, ka projekts nodrošina arī speciālista atbalstu audzēkņiem ar mācīšanās grūtībām, un šajā jomā abās skolās ar bērniem un pedagogiem sadarbojas Dace Vaļģe.

 

Matemātiķu ceturtdienas un valodu piektdienas

DAINIS TRĒZIŅŠ: «Pozitīvs un liels ieguvums ir tas, ka projekts paver iespējas daudzām aktivitātēm dažādās jomās. Mums, piemēram, ir sadarbība ar Rīgas Dabas zinību skolu, ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, ar ZAAO poligonu Daibe, kur topošajā modernajā dabas skolā URDA mūsu skolēniem būs lieliska iespēja padziļināti apgūt dabas zinības, nodomos ir arī Rīgas, Pērnavas ar zinātni saistīti centri, AHHA Tartu, Lodes ķieģeļu ražotne  u.c.

Domājot par jauno mācību saturu un ieviešot kompetencēs balstītu izglītību, STEM jomā (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) īpaša uzmanība tiks un jau tiek veltīta jaunām metodēm, skolēnu spriestspējas novērtējumam. Matemātiķu ceturtdienas būs piecu nodarbību cikls pārmaiņus vienā un otrā skolā — šodien mūsējie un Dikļu skolēni (pagājušonedēļ gan bija tikai viens) darbosies Rubenes pamatskolā. Jūtams, ka interese pieaug, atsauksmes pēc pirmās reizes bija ļoti pozitīvas, un ar nepacietību tiek gaidītas nākamās reizes, pieļauju, ka šajās nodarbībās piedalīsies ap 15 — 20 piekto līdz devīto klašu skolēni. Noslēgumā ir mērķis kuplā pulkā piedalīties un, protams, gūt panākumus atklātajā valsts matemātikas olimpiādē.

Abas skolas projektā darbojas arī atšķirīgi — Rubenes skolā tas vairāk vērsts eksaktajā virzienā, Kocēnos — uz valodām. Divus gadus sadarbosimies ar uzņēmumu Valodu mape Valmierā, kas piektdienās interesentiem nodrošina vācu valodas un norvēģu valodas nodarbības, kuras vada Sarmīte Jenerte un Vineta Vintere. Šo īpašo interesi bērni argumentē, ka caur valodu vēlas iepazīt Norvēģiju, skandināvu valstis. Līdzīgi ir arī ar vācu valodas izvēli.»

Dzīves vieta vai skola neietekmē izcilību veidošanos

Rubenes pamatskolas direktora vietniece izglītības jomā Laura Lilientāle pēc pirmās Matemātiķu skolas secina, ka bērniem jaunā iespēja ļoti patikusi. Jo notika citā skolā, neierastā vidē, brīvā atmosfērā: «Skolotāja ļoti daudz jautāja bērniem, netieši uzvedinot viņus uz pareizajām atbildēm. Lika skolēniem pašiem domāt, kā to paredz jaunā mācīšanās pieeja. Esmu jau dzirdējusi, ka arī nākamgad skolēni labprāt vēlētos izmantot šo iespēju, jo atzinīgi novērtē, ka tā ir izdevība komunicēt ar citu skolu vienaudžiem, arī nedaudz salīdzināt savas zināšanas. Valmieras pilsētas un starpnovadu matemātikas olimpiāde notiks jau februāra vidū, un Matemātikas skola, kuras nodarbības beigsies 8. februārī, ir labs stimuls tai pārliecinošāk sagatavoties. Tāpat abu skolu talantīgajiem bērniem šajā projektā paredzēts robotikas sacensību apmeklējums, STEM eksperimentu festivāls Rubenes pamatskolā, dalība jau pieminētajā atklātajā olimpiādē matemātikā Rīgā, kā arī Rīgas Dabaszinību skolas speciālistu vadītas nodarbības un Latvijas Universitātes Dabaszinību akadēmiskā centra apmeklējums.»

Rubenes pamatskolas direktors Ivars Ādamsons ne mirkli nepieļauj domu, ka lauku skolu skolēni olimpiādēs ir mazāk konkurētspējīgi. «Skolas un dzīves vietas atrašanās nav būtiska. Svarīgākais, kā tu strādā un ej uz mērķi. Atklāti runājot, mēs jau sen esam pārslimojuši šo ne visai glaimojošo attieksmi pret lauku skolām un pieņemam, ka varbūt kādam ir mazvērtības komplekss vai viņš īsti nav sevi atradis, tāpēc izplata šādus uzskatus. Latvijas Universitātes pasniedzēja Agnese Šuste, strādājot ar mūsu bērniem, piedāvāja citādākas darba metodes un citādāku skatu uz matemātiku un nemanot radīja skolēnos stimulu vairāk sadarboties ar pasniedzēju, atrisināt uzdevumu citādāk, mazliet varbūt uzkurinot arī sacensību garu, kas nevienam nenāk par sliktu,» direktors uzsver, ka bērna attīstībā milzīga nozīme ir kā skolotāju, tā ģimenes līdzinteresei, un kā lielisku piemēru min Rubenes skolas absolventi, tagad Valmieras Valsts ģimnāzijas skolnieci Anniju Karitoni, kura vispirms jau pati bija gatava strādāt un ieguldīt pūles savā izglītībā, nebaidoties grūtību vai neizdošanos, un ir prieks dzirdēt, ka, izturējusi lielo konkurenci LTV1 spēlē «Gudrs, vēl gudrāks», Annija 16. februārī piedalīsies raidījuma finālspēlē, kas ir vēl viens pakāpiens augstāk, jo pirmo pieredzi šajā laimes spēlē Annija ieguva kā Rubenes skolas 8. klases skolniece.

Svešvalodas atver pasauli

Sanda Deisone un Vineta Vintere pirms daudziem gadiem bija pirmās mūspuses latvietes, kas ne tikai runāja norvēģiski, bet arī saindēja desmitiem jaunu cilvēku ar tolaik tālo un nepazīstamo ziemeļu zemi. Loģiski, ka Kocēnu pamatskolai, izvēloties saviem audzēkņiem piedāvāt papildiespējas apgūt valodas, nebija daudz jālauza galva, kur ņemt norvēģu valodas pasniedzēju, jo tepat Kocēnos taču ir savējā — Vineta.

VINETA VINTERE: «Jā, piektdienās nu esmu stundā savā skolā. Nodarbībā piedalās padsmit bērnu, pamatā 4. un 5. klases skolēni, ir arī vecāki, par kuriem nezinu, cik turpinās, jo vecuma atšķirība, arī uztveres ātrums ir dažādi. Jaunākie, protams, grib visu tvert vairāk caur izklaidi, rotaļu, kas nav slikti, jo atbilst šo bērnu vecumam. Bērni ir dažādi motivēti attieksmē uz norvēģu valodu, kādam brālēns, citam ģimenes loceklis ir Norvēģijā, un viņi telefonā rāda, ka jau ir iemācījušies dažādas frāzes, vēl kādam ir motivācija varbūt aizbraukt ciemos un tad spēt nedaudz pateikt norvēģu valodā vai arī runāt tā, lai mamma mājās nesaprot... Rotaļas elementi jaunas valodas apguvē nav slikti, jo šajā vecumā var ielikt labu pamatu: valoda — tas ir interesanti! Un, ja viņiem patiks, tas kļūs par labu motivāciju nākotnē mācīties arī citas valodas. Jo skaidrs, ka mēs nākotnē tāpat bez trim četrām svešvalodām neiztiksim. Patīkamākais, ka viņi veras vaļā jebkam jaunajam, jebkurai valodai. Toties man šīs piektdienas ir īsts izaicinājums! Tāds izmēģinājuma variants, jo man ir pieredze strādāt ar pieaugušajiem, bet te patiesībā pilnīgi cita metodika jādomā un jāizmanto. Darboties projektā piekritu, vairāk lokālpatriotisma vadīta, jo Kocēnu skola ir mana skola, — kāpēc ne, jo tas ir tāds dabisks dzīves riņķis — to, ko esi vienreiz saņēmis, dod tālāk.»

AGNESE ŠUSTE, Latvijas Universitātes lektore, Kocēnu pamatskolā vada matemātikas nodarbību Rubenes pamatskolas, Kocēnu pamatskolas un Jura Neikena Dikļu pamatskolas skolēniem. Šodien Agnese Šuste un jaunie matemātiķi sadarbosies Rubenes pamatskolā. A. Šuste iepazinusi daudzu Latvijas skolu bērnus, par Kocēnu novada gaišajiem prātiem matemātikā viņa saka: forši bērni! Pozitīvi, aktīvi, sadarbībai atvērti, kas ne visur tā ir. Jāņa Līgata foto

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Komentāri
Pievienot komentāru