Reiz pirtī
Pievakarē bija paredzēta iešana uz pirti. Mamma teicās ņemt mani līdzi. Kā tur būs, kas notiks, man savos septiņos vai astoņos gados nebija ne jausmas.
Sabiedriskā pirts bija uzcelta pašā ciemata centrā Pededzes upes krastā. Kur vēl labāku vietu pirtij, lai bezrūpīgi un ar šiku laistu kanalizāciju, atšķaidītu ar ziepjūdeņiem! Vai ciematā sacelto ķieģeļu un cementbloku māju dzīvokļos nebija vannasistabu? Bija un pat ar vannu un malku kurināmo ūdens boileri, taču četru vai septiņu cilvēku ģimene vienā vakarā nomazgāties nevarēja, pat ja visi pēc kārtas mērcētos vienā vannā, jo pēdējam ūdens būtu jau atdzisis, un kurš gan būtu gribējis būt pēdējais...
Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Komentāri
Pievienot komentāru