RFS kļūdas nepiedod

Aizvadītā nedēļa valmieriešiem aizritēja treniņos, pieslīpējot operāciju «Lemajičs», – Tamazs Pertija saviem padotajiem ļoti intensīvi borēja, cik ļoti bīstams ir RFS serbu uzbrucējs Darko Lemajičs, speciāli viņa noturēšanai tika gatavoti abi centra aizsargi Leo Leliss un Olaide Badmus. Interesanti, ka šosezon virslīgas rezultatīvākais spēlētājs pret Valmieru spēlējis piecas reizes (ieskaitot šo pēdējo spēli – divās ar Riga FC un trijās RFS sastāvā) un guvis divus vārtus (vienus no tiem kausa izcīņā). Kā vēlāk izrādījās, ar viņu galā tomēr tika.

Otra gatavošanās pirms spēles ar RFS noritēja kabinetu gaiteņos. Pēc spēles ar FK Ventspils Valmieras komanda iesniedza apelāciju par šajā spēlē piešķirto otro dzelteno kartīti Žorže Teikšeiram, klāt pievienojot arī uzskatāmu videomateriālu, kas liecināja par tīru pārkāpumu no Ventspils vārtsarga puses, ne Teikšeiras simulāciju. Apelācija tika apmierināta un diskvalifikācija spēlētājam atcelta. Portugāļu futbolistu nu varēja iespēlēt, arī gatavojoties spēlei pret RFS.

Ceturtdien arī tika uzzināts jaunais izlases iesaukums, tajā atkal tika iekļauti Valmierā spēlējušie Boriss Bogdaškins un Ēriks Punculs, bet aiz borta atstājot vārtsargu Vladislavu Lazarevu – izlases trenera Slavišas Stojanoviča sarakstā šoreiz četru vārtsargu vietā vieta atradās trijiem.

Pertijas izvēlētajā vienpadsmitniekā sestdienas spēlē pārsteigumu nebija, otro spēli pēc kārtas uzticību izpelnījās labu sniegumu iepriekšējā spēlē rādījušais Badmus, arī kapteiņa apsējs jau otrajā spēlē tika uzticēts Madim Oskaram Miķelsonam. Abi iepriekšējie apsēja nēsātāji – Mārcis Ērglis un Ofosu Apija – šo spēli uzsāka no rezervistu soliņa.

Abas komandas skatītājiem nelika vilties – ja ne laikapstākļi, tad futbols viņu sirdis spēja sasildīt – jau no pirmajām minūtēm laukumā tika demonstrēts uzbrukuma futbols abu pušu izpildījumā. Kas zina, kā būtu pavērsusies spēle, ja jau 9. minūtē Tolu Arokodare būtu pārspējis Kasparu Ikstenu RFS vārtos vai trīs minūtes vēlāk līdzīgā situācijā jau pie Lazareva vārtiem tādu pašu izdevību nebūtu palaidis garām Dāvis Ikaunieks.

Ja kādam šajā spēlē veicās, tad noteikti viesu kreisās malas aizsargam Aleksandram Solovjovam. Vispirms viņš divās epizodēs burtiski glāba savu komandu no vārtu zaudējuma, tad spēles 25. minūtē, pārāk brīvi ieskrienot valmieriešu soda laukumā, ar kreiso kāju iešāva bumbu precīzi tālajā augšējā stūrī – skaisti vārti, neko teikt. Šī aizsarga kontā šajā sezonā jau trīs vārtu guvumi – divi no tiem tieši pret Valmieru, vienus viņš guva arī pirmajā spēlē Valmierā 10. aprīlī.

Jau pieminētā Lemajiča labākā un teju vienīgā vārtu gūšanas epizode šajā spēlē radās neilgi pirms iešanas puslaika pārtraukumā – viņa sitiens no brīvas pozīcijas tieši pretim vārtiem aizlidoja nedaudz garām.

Otrajā puslaikā šķietami valmierieši vairāk kontrolēja bumbu, alkstot pēc iespējas ātrāk atspēlēties. Spēles 54. minūtē pēc Šunsukes Nakamuras iegriezta sitiena tālajā vārtu stūrī savas prasmes teicami nodemonstrēja Ikstens, lēcienā glābjot savus sargātos vārtus no droša gola. Pēdējās reizēs arī Leo Lelisa lielgabala sitieni no viņa brīvsitiena pozīcijas ap 25 metriem iepretim vārtiem lido visur citur, tikai ne mērķī. Mērķis nepadevās arī Krišam Kārkliņam, kad aizsargs spēles 71. minūtē viesu soda laukuma centās gūt vārtus. Jūtot, ka valmieriešu spiediens arvien pieaug, RFS treneris Valds Dambrausks laukumā laida aizsargu Vladislavu Sorokinu. Visas labās laukuma saimnieku ieceres negaidīti pajuka, kad spēles 78. minūtē nevērīgi bumbu Lazarevam atspēlēja Nakamura... tā nonāca precīzi uz kājas Tomāšam Šimkovičam, kurš ar šo dāvanu arī aukstasinīgi izrīkojās, gūstot acumirklīgus vārtus. Tagad var zīlēt, kādā veidā japāņu leģionārs nepamanīja baltā ģērbto pretinieku, mana versija, ka patraucēja aiz laukuma līnijas esošais baneris, kas arī balts – abi saplūda. Varbūt. Par pieļauto kļūmi Nakamura ļoti pārdzīvoja, viņu mierināja arī RFS spēlētāji – Vitālijs Jagodinskis, Edvīns Girdvains, arī pats vārtu guvējs.

Pēc šī atspēlēšanās iespējamība kļuva vēl mazāka. To pavisam niecīgu padarīja Sedrika Kuadio vārtu guvums – tikko laukumā nācis, nepagāja ne minūte, kad pēc Sorokina piespēles ar pirmo pieskārienu paspēra bumbu sev pa sitienam un ar otro to raidīja vārtos. Pašās spēles beigās Pertijas vīriem radās vēl divas iespējas – pirmā arī tika realizēta. Nomainot Punculu (piespiedu maiņa, uzbrucējam tika pārsista galva – asiņoja tā, ka nācās lūgt palīdzību spēli apkalpojušajai NMPD brigādei, tie Ēriku tā sabindēja, ka izskatījās kā no kara lauka nācis), laukumā devās Ērglis, kurš drīz pēc stūra sitiena un neprecīza Arokodares raidījuma ar galvu noorientējās situācijā un arī ar galvu ievirzīja bumbu vārtu tīklā. Otrs moments jau tiesneša spēles pieliktajā laikā – vēlreiz Tolu sitiens ar galvu, vēlreiz nedaudz garām vārtu augšējam stūrim. Tāds nelāgs zaudējums.

Jāpiebilst, ka šo spēli federāciju tiesnešu apmaiņas programmas ietvaros apkalpoja Īrijas tiesnešu brigāde. Pret tiesāšanu šoreiz nekādu pretenziju – papīrs un nauda apelācijas rakstīšanai nebūs jātērē.

Valds Dambrausks: «Domāju, ka bija ļoti līdzīga spēle, abas komandas radīja momentus. Šāds spēles līmenis un intensitāte izdaiļo virslīgu, Latvijas futbolu. Abām komandām bija par ko cīnīties – mēs pēc iespējas ātrāk gribam nodrošināt otro vietu, un Valmiera joprojām tiecas pēc vietas Eirokausos. Pirms mēs guvām vārtus, pretiniekiem bija vairākas labas iespējas to izdarīt, arī mums. Bijām laimīgi, ka guvām pirmie. Otrā puslaika sākumā mēs spēli vairāk kontrolējām, bet tad tā vidū Valmiera pārņēma iniciatīvu un izdarīja uz mums spiedienu, neskatoties uz to, ka neradīja izteiktus vārtu gūšanas momentus – mums nācās grūti noturēt šo rezultātu. Centāmies atbildēt ar pretuzbrukumiem. Bija skaidrs – kurš iesitīs nākošos vārtus, tā labā arī spēle tālāk iegrozīsies. Par nelaimi pretiniekiem, viņi pieļāva kļūdu, kuru mēs izmantojām. Līdz ar to rezultāts īsti neatspoguļo spēles gaitu, tas ir pārāk liels. Lai vai kā, esmu priecīgs, ka turpinām uzvarēt un ka nezaudējam jau pēdējās piecās spēlēs. Audzējam pārliecību un demonstrējam patiešām kvalitatīvu sniegumu. Esmu priecīgs pārvest mājās trīs punktus, kolēģim un Valmierai novēlu turpināt cīnīties par šo Eirokausu vietu.»

Tamazs Pertija: «Pirmkārt, apsveicu pretinieku ar uzvaru – ļoti ātri un organizēti viņi spēlēja. Kas attiecas uz mums, esmu priecīgs, ka mani kolēģi un visa futbola sabiedrība skaļi runā par faktu, ka Valmiera cīnās par vietu Eirokausos. Mums tas ir liels kompliments, jo iesākumā mums bija pavisam citi mērķi, bet nu – palikušas vēl četras kārtas, un mēs uz šo vietu reāli pretendējam. Tas ir apliecinājums tam, cik ļoti komanda ir izaugusi šo sešu septiņu mēnešu laikā. Futbolā ir likumsakarības, un man tās ļoti patīk. Šodienas spēlē zaudējām, bet mums bija vairāki varianti, lai iesistu. Ja tu neiesit, tad tu neesi pelnījis uzvarēt. Vienmēr to esmu teicis, kā pie zaudējumiem, tā pie uzvarām. Šodien tā notika. Neiesitām, un RFS jau nu nebūs tā komanda, kas šādās reizēs piedos. Ne pirmā tāda spēle ar viņiem. RFS vēlreiz apliecināja savu augsto klasi, pacietību – otrajā puslaikā mums bija kādas 30 minūtes laika, lai izveidotu labus uzbrukumus – viņi nosēdās, un es gaidīju viņu pretuzbrukumus, bet nekādi negaidīju, ka mūsu futbolists pieļaus šādu kļūdu (dziļi nopūšas – aut.) un atvedīs mums otro golu. RFS arī nav tā komanda, kas pie rezultāta 2:0 pieļautu, ka spēle jau galā. Viņi pelnīti šodien uzvarēja. Jau otro reizi īsā laikā mūsu futbolists kļūdās, kā rezultātā tiek gūti vārti brīdī, kad neko tādu nebijām gaidījuši. Man tā ir liela mācība – simtprocentīgi motivēti spēlētāji tā nedrīkst kļūdīties, acīmredzami kaut kur kaut kā pietrūka. No šīm situācijām izdarīšu secinājumus, kā un kurā mirklī ar kādu rēķināties. Nevainoju šo puisi, jo katrs var pieļaut šādu kļūdu.»

Turnīrs pēc izlašu pauzes atsāksies nākamās nedēļas nogalē. Valmierai 20. oktobra vakarā pl. 17 paredzēta spēle Liepājā. Priekšpēdējā mājas spēlē mūsu futbolisti 27. oktobrī pl. 14 tiksies ar FK Spartaks. Lieki piebilst, ka katra spēle šobrīd ir no svara.

PRETINIEKU IELENKUMĀ. Vienam no Valmieras komandas uzbrukuma līderiem Ērikam Punculam spēle pret RFS, tāpat kā viņa kolēģiem, lāgā nevedās – tika radīti vairāki vārtu gūšanas momenti, bet to realizācija šoreiz buksēja.

VALMIERA GLASS VIA – RFS 1:3 (0:1)

Vārti: Ērglis 90’ – Solovjovs 25’, Šimkovičs 78’, Kuadio 83’

Brīdinājumi: Kārkliņš 23’, Grjaznovs 48’

Sastāvi: Lazarevs (v), Kārkliņš (82’ Kalniņš), Leliss, Miķelsons (k), Badmus, Grjaznovs, Bogdaškins (67’ A. Jaunzems), Nakamura, Punculs (87’ Ērglis), Arokodare, Teikšeira – Ikstens (v, k), Jagodinskis, Girdvains, Seto, Solovjovs, R. Savaļnieks, Blagojevičs, Cigaņiks, Šimkovičs (82’ Kuadio), D. Ikaunieks (73’ Sorokins), Lemajičs (86’ Kaluderovičs).

Spēles tiesnesis: Alan Patchell (Īrija)

Skatītāji: 320