Rosinājums cildināt arī Bauņu dižakmeni
Aizvadītā gada nogalē Valmieras novada domes deputāti atbalstīja ieceri no AS «Latvijas valsts meži» pārņemt apsaimniekošanā daļu aizsargājamo dendroloģisko stādījumu Bauņu parkā Matīšu pagastā.
No kopīgās 42,11 hektārus lielās parka teritorijas pašvaldība apsaimniekos vairāk nekā 14 hektārus, iekļaujot arī ceļu, Bauņupītes tiltu un Jēkabkalnu. Vēsturiski parks atzīts ne vien par vienu no skaistākajiem, bet arī par introducētajiem kokaugiem bagātākajiem stādījumiem Latvijā 18.–19. gadsimtā. Daļa ievesto koku saglabājušies līdz mūsdienām. Parkā un tā apkārtējā teritorijā konstatētas deviņas īpaši aizsargājamās sugas, aug 28 dižkoki. Parka centrālajai daļai piešķirts aizsargājama dendroloģiska stādījuma statuss, tajā sastopamas vairākas ārvalstu koku sugas, tajā skaitā Eiropas baltegle, Eiropas dižskābardis, Veimuta priedes un Eiropas lapegles. Šie koki stādīti Bauņu muižas grāfa Jakoba Johana fon Zīversa saimniekošanas posmā un sasnieguši 200 gadu vecumu. Daļai teritorijas piešķirts arī mikrolieguma statuss. Īpaša vērība te jāpievērš Jēkabkalnam, kur 1865. gadā norisinājušies II Dziesmu svētki. Tādēļ tas ir pelnījis ne mazāku cildinājumu, arī sakopšanu kā pirmo Dziesmu svētku vieta Neikenkalns Dikļos, un, cik var noprast, pašvaldība ir arī iecerējusi to darīt.
DIŽAKMENS VĒL BEZ VĒSTĪJUMA. Tādu sen jau gaida Lielais akmens pie Bauņu parka. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv