Rotaļlietu paradīzes saimnieks

JĀNIS STRAZDIŅŠ: Vajag spēles, kas rosina domāt, darboties, kaut ko ķīmiķot, bet grabulis grabuļa pēc, tāpēc ka spīdīgs un krāsains, nu, tādu labāk ne. Jāņa Līgata foto

Iedegta pilsētas egle, svecītes sāk mirdzēt logu rūtīs, mazie sāk runāt par Ziemassvētku vecīti, un vecākiem ir jāuzdod mūžsenais jautājums: ko tu vēlētos, lai tas vīriņš ar lielo balto bārdu, tērpies sarkanā mētelī, tev atnes? Vēlmes birst kā no pārpilnības raga, bet mammas un tēti sāk piedomāt: kur to visu sameklēt, cik tas maksās? «Liesma» uzmeklēja padomdevēju. SIA «Agate» direktors JĀNIS STRAZDIŅŠ zina, kas ir bērnu apģērbu un rotaļlietu modē. Viņš zina arī to, kā mode un iespējas tikt pie košām un kvalitatīvām mantām, laikam ejot, mainījušās.Vai decembris «Agatē» ir juceklīgs laiks? Decembra sākums ir vecvecāku laiks veikalā. Viņi izplāno laikus, sameklē, ko vēlas. Man jau liekas, ka arī izvēlas to, ko mazbērni sagaida. Vecmāmiņas taujājušas, mazie stāstījuši, pēc kā ilgojas, un, visticamāk, zem eglītes kāroto arī atradīs. Vecāki noteikti ir steidzīgāki. Viņi pie mums ieskries pāris dienas pirms svētkiem.Vai pirks daudz dāvanu?Būs dažādi. Mēs, cilvēki, atšķiramies, bērni arī. Katram sava pieeja un vēlmes. Arī mammas ir dažādas: viena pirks daudz, otra mazāk — kā bērnu pieradinās. Es neteikšu, kā ir pareizi. Kā katrā ģimenē norunāts, tā būs pareizi. Taču izvēle ir ne vien svētku laikā, arī ikdienā. Kad veikalus atvērām un vēl pirms dažiem gadiem Ziemassvētki tirgotājiem bija traks laiks: preču vešana, cenošana, bez brīvdienām... Pienāk pārdevējām svētku vakars, un neko negribas. Gandrīz jāsaka, ka pie mums visvairāk pērk, mācību gadam sākoties: kancelejas piederumi, apģērbs, skolas somas. Decembris tiešām  vairs nav tik trauksmains. «Agate» sāka bērnu lietas piedāvāt, kad preču daudzveidību nepazinām. Bija arī treknie un liesie gadi. Bērniem vajadzīgo vecāki pērk ārzemēs, pie lietoto mantu tirgotājiem un internetā.  Vai «Agatei» piemīt  izdzīvotāja gēns?Kā uz to raugās. No vienas puses labpatīk teikt, ka gadi iet un stagnējam, vairāk izplesties arī nevaram, bet no otras:  ir prieks, ka noturējāmies, ka ir mums savi pircēji. Tā ir tā stabilitāte. Kaut kas gājis mazumā uz konkurences rēķina, bet ļoti daudz mums arī izdevies. Bērnu preces ir tāda  īpaša niša. Tās nenolietojas, jo mazie ātri izaug, var atdot otram. Taču tam izaugušajam vajadzēs ko jaunu. Visu laiku ir rosība.Pirms 23 gadiem daudzi nezināja, kur iepirkt labu desu. Kā sapratāt, kur meklēt kvalitatīvu apģērbu, rotaļlietas?Sagāde tiešām bija problemātiska. Preces nāca iekšā konteineriem, bet tie bija izpirkti jau ceļā (smaida). Nonāca Rīgā, bet mantas, kas tajā, jau piederēja citam.