Rudzupuķe. Vai tikai nezāle?
Pēc Līgo svētkiem «Liesma» saņēma no kāda jāņubērna jautājumu: «Kas pēdējos gados Latvijā notiek ar rudzupuķēm? It sevišķi šovasar (varbūt daudzu ziedu agrās noziedēšanas dēļ) to ir tik maz, ka grūti bija sameklēt pat tik daudz, lai meitenes krāšņus zilus vainadziņus no rudzupuķēm varētu nopīt. Vai nav laiks šos skaistos ziedus, kurus igauņi nosaukuši pat par saviem nacionālajiem ziediem, kamēr tie no Latvijas ainavas neizzūd pavisam, jau sākt iekļaut vismaz kaut kādos aizsargājamo augu sarakstos?»
Jautājumu vērtēju par pietiekami interesantu, lai atbildi meklētu pie Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem.
Atbild šīs pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vecākā eksperte ANITA NAMATĒVA:
«Novērojums, ka zilās rudzupuķes (latīniski: Centaurea cyanus) lauku un ceļa malas rotā mazāk, ir patiess. Šī auga izplatība ir cieši saistīta ar labības, respektīvi, rudzu izplatību. Visticamāk, rudzupuķu izplatību ietekmējusi intensīvā lauksaimniecība — lai labības laukā būtu tīraudze, talkā tiek ņemti dažādi līdzekļi, kas ietekmē šī auga dzīvotspēju.
Zilā rudzupuķe, lai arī skaista, tomēr ir nezāle, un pašlaik nav pamata tās iekļaušanai īpaši aizsargājamo augu sarakstā. Lai kādu augu iekļautu aizsargājamo sugu sarakstā, tiek pētīta tā sastopamība, ekoloģija un izplatība — cik suga ir prasīga pret konkrētiem apstākļiem, kādas ir tās iespējas piemēroties dabiskām vai cilvēka radītām vides izmaiņām u.tml.»
VĒL JAU DAŽAS IR. Rudzupuķu rota rudzu laukam.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv