Rūjiena un rūjienieši ir to pelnījuši
«Pabeigta Rūjienas saviesīgās biedrības nama restaurācija. Rezultāts bija ilgās gaidīšanas vērts. Skaisti! Atnākot uz Latvijas 98. gadadienas svinīgo pasākumu, gribējās godbijībā krist ceļos šā skaistā, vēsturiskā nama priekšā.»
Tā nesen «Liesmai» teica prestižā titula «Gada cilvēks 2016» ieguvēja rūjieniete Gundega Jansone. Šis patiesais, emocionāli spēcīgais teikums lika arī mums uz pilnībā atjaunoto Rūjienas novada kultūras centru palūkoties citām acīm.
Kara laikā — zirgu stallis ar aku lielajā zālē
Par saviesīgās biedrības nama tapšanu un laiku lokos piedzīvoto stāsta Rūjienas senatnes zinātāja un sargātāja, izstāžu zāles vadītāja LĪGA SILIŅA:
«1877. gadā Rūjienā nodibināja Zemkopības biedrību. Sākotnējo biedrības namu Upes ielā 7 uzcēla 1897. gadā. Pie zemniekiem piesaistījās arī vietējā inteliģence. Īsti tas nepatika vācu sabiedrībai. Tā sprieda: lai tie zemnieki ar un sēj, bet dažādu apgaismības referātu priekšlasījumi kopā ar skolotājiem un māksliniekiem pie laba rezultāta nenovedīs. Tādēļ vācieši 1899. gadā Rūjienā dibina saviesīgo biedrību un aicina latviešu inteliģenci savā pulkā. Latvieši tomēr — nē! Joprojām latviskie saieti notiek Zemkopības biedrībā. Vāciešu saviesīgajai biedrībai īsti nav kur apmesties, tādēļ tā sāk īrēt telpas no Zemkopības biedrības. Pēc 1906. gada arvien vairāk latviešu jaunatne sāk interesēties par saviesīgās biedrības darbību, bet viņiem nepietiek tikai ar tur organizētajām kāršu spēlēm un kopīgu pačalošanu. Viņiem vajag izglītoties, dziedāt un teātri spēlēt. Lai to visu nodrošinātu, saviesīgā biedrība 1908. gadā pērk vecu koka namu turpat netālu, arī Upes ielā. Telpas tur gan nav īsti piemērotas, tomēr ir apziņa, ka pašu jumts virs galvas. 1910. gadā biedrībā jau ir tik liels latviešu pārsvars, ka izlemj pāriet uz latviešu valodas lietošanu sapulcēs un sadzīvē. Izskan arī ierosinājums celt jaunu, plašāku biedrības namu. Tad nu 1912. gadā saviesīgā biedrība nopērk zemes gabalu, un 1914. gadā vecajam namam klāt top milzīga piebūve sarīkojumiem, bet veco namu saglabā saviesīgās biedrības bufetei. Jaunbūvē nav skatuves, ir tikai liela, tiem laikiem tik tiešām milzīga zāle.
ZĀLE. Tā pēc mūsdienīgā remonta izskatās kultūras centra lielajā zālē. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv