Sāk ost pēc bronzas?
Kārtējo reizi (vismaz trešo) vairāk nekā desmittūkstoš virtuālu atbalstītāju savāca priekšlikums aizvākt no Uzvaras parka padomju karavīriem veltīto pieminekli, lai sāktu «Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu». Līdzīga iecere 2007. gadā izraisīja dumpi Tallinā. Diezgan liela daļa mūsu līdzpilsoņu acīmredzami vēlas, lai «hibrīdkara» nervozajā gaisotnē Rīga piedzīvotu savu «bronzas nakti».
Brīdī, kad rakstu šo tekstu, interneta vietnē «manabalss.lv», kas dod iespēju vākt atbalstītājus dažādiem ierosinājumiem, par padomju armijas uzvaras simbola demontāžu ir parakstījušies jau 12344 cilvēki. Šis iespaidīgais skaitlis ļāva piedāvājumu «īstā Uzvaras laukuma atjaunošanai» iesniegt Saeimā izskatīšanai. Tāpēc trešdien parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja vienu no šī priekšlikuma trijiem iniciatoriem — vēsturnieku Māri Ruku. Viņš, iespējams, lai nostiprinātu Saeimas deputātu prātos nelāgās asociācijas ar Tallinas notikumiem, piedāvāja pēc pieminekļa nojaukšanas tā pakājē stāvošās bronzas figūras novietot kādos sarkanarmiešu kapos. Tautas priekšstāvji nolēma lūgt izteikt viedokli par šo jautājumu Rīgas domei un Ārlietu ministrijai. (Tā atgādināja, ka pieminekli aizsargā savulaik noslēgts starpvalstu līgums — 1994. gadā parakstītā Latvijas un Krievijas valdību vienošanās par mūsu valstī dzīvojošo kaimiņvalsts militāro pensionāru un to ģimenes locekļu sociālo aizsardzību. Šajā dokumentā tika paredzēta savstarpēju memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu saglabāšana un uzturēšana.)