Sakņu spēks un nākotnes ceļš – «Liepkalnu» attīstības stāsts
Vieta, kur smaržo pēc maizes un kūkām, kur neaizmirst tradīcijas, raugoties šodienas steigā. Vieta, kur katru maizes kukulīti joprojām apmīļo cepēja rokas, ir «Liepkalni». Vietējā kapitāla uzņēmums, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras dvēsele ir DAGNIS ČĀKURS.
«Ceļš soli pa solītim ir iets, bet tas ir mūsu ceļš,» saka Dagnis, kurš šo ceļu pats aizsāka pirms 32 gadiem. Tam ir pieturas punkti – Naukšēni, Rūjiena, Valmiera, tad Liepsalas Daugavas krastā, tad soli no Pērnavas pie Rūjas, tad Rīga, un tagad top modernākā «Liepkalnu» ceptuve un tirdzniecības vieta Valmierā, Matīšu šosejas malā, soli no rotācijas apļa.
«Pircēju labie vārdi un atsaucība, ka viss ir garšīgs, mūsu sirdi silda un mudina jaunām idejām,» saka uzņēmuma vadības pārstāve AGNE EGLĪTE. Soli pa solim uz priekšu, strādājot Valmieras novadā radītā un augošā uzņēmumā, ar šo pārliecību dzīvo tēvs un meita, kuri kopā ar komandu sekmē «Liepkalnu» attīstības stāstu.
Katra iespēja jāizmanto
«Neviens periods, kam cauri iets, nav bijis vienkāršs, bet esam gājuši kopš 1993. gada. Vai šis laiks ir sarežģītāks nekā tas? Šim ir jauni izaicinājumi: izejvielu, energoresursu cenas, loģistikas izmaksas un cilvēkresursu pieejamība. Mainās arī iedzīvotāju ēšanas paradumi, un pašu iedzīvotāju kļūst mazāk, bet mums visam ir jādarbojas līdzi. Kā jūtamies? Pieņemami,» tā Dagnis Čākurs, uzsverot, ka no vienas maizes krāsns Naukšēnos līdz plašai, modernai ceptuvei, veikalam, kafejnīcai, kāda tagad top Valmierā un kas tiks atvērta 2026. gada sākumā, ir noiets garš, bet vērtīgs ceļš.
«Liepkalnu» aizsākumā tika plānota katra attīstības iespēja. Bija Naukšēni, Rūjiena, maza ceptuvīte Kocēnos, tad Valmiera.
«Skatījos arī uz Latgales pusi, un izvēle bija apzināta. Bija jādomā, kā mūsu produkciju – svaigu, tikko ceptu – piedāvāt arī citu reģionu cilvēkiem. Liepsalas ir tāds pusceļš Daugavpils lielceļa malā, un tur «Liepkalnu» produkciju izvēlas Latgales cilvēki, un īpaši jūtam, ka pieprasījums ir nedēļas nogalēs un svētku laikā,» stāstīja Dagnis, kurš domājis par zīmola un tā daudzveidīgās produkcijas popularizēšanu Latvijā un soli pa solītim arī pie kaimiņiem Igaunijā.
«Tas šķita tik loģiski, jo Rūjiena taču ir vien 13 kilometru attālumā no Igaunijas. Izvēle par ceptuvi un tirdzniecības vietu pie Pērnavas arī bija pareiza,» saka Dagnis, stāstot, ka Igaunija bijusi pirmais eksporta tirgus un joprojām ik dienu turp ceļo svaiga, kvalitatīva «Liepkalnu» produkcija. Viens loģistikas maršruts Tallinas virzienā, otrs uz Vīlandi, Elvu un Tartu, bet atpakaļ caur Valgu un Valku.
«Mēs gribējām būt savējie, tāpēc dibinājām uzņēmumu Igaunijā, igauniskojām mūsu zīmolu. Arī tur esam maiznīca «Liepkalni», bet nosaukums ir tulkots igauņu valodā. Mūs atpazīst, esam iekļuvuši viņu veikalu tīklos. Tas noticis soli pa solim, izpētot, kas pieprasīts, kas labāk garšo, jo garšu izjūta, kaut esam tuvi kaimiņi, mums un igauņiem atšķiras,» nosaka Dagnis, un viņam pilnībā piekrīt Agne, kura pēdējos gados līdz mielēm sapratusi Dagņa pārliecību «jātur roka uz pulsa». Agne vadības komandā plāno tālāku «Liepkalnu» attīstību un uzmanību pievērš ārējiem tirgiem, izvērtē produkcijas eksporta iespējas.
Eksportam paredzētie mājasdarbi
«Ir jāieliek ļoti liels darbs, lai globālajā tirgū mēs kļūtu interesanti. Latvijā mūs ciena, un par to paldies mūsu klientiem, bet, lai ar mūsu produkciju ieietu pārsātinātos skandināvu, Eiropas valstu tirgos, ir jāpilda nopietni mājasdarbi, un mēs pie tā strādājam,» uzsver Agne Eglīte, sakot, ka eksportam ir priekšnoteikumi, jo jāņem vērā īsais svaigas konditorejas realizācijas termiņš, loģistikas izaicinājumi, tirdzniecības apjoms.
«Igaunija ir salīdzinoši tuva, un mums šķita, ka nākamais mērķis varētu būt Somija. Pērn piedalījāmies izstādē Helsinkos, bet tur, tāpat kā daudzviet Eiropā, ļoti mīl un godā pašmāju ražotājus. Tirgus ir pārpildīts, un rūpīgi jāvērtē, kas citu valstu pircēju varētu ieinteresēt. Mums ir vairāk nekā 300 produktu, ko piedāvājam, un pircējam Latvijā tie garšo, bet somam eklēra garša var šķist pagalam sveša. Katrā tautā novērtē atšķirīgas garšu īpašības,» vērtē Agne, stāstot, ka zīmols svešā tirgū nav atpazīstams, tāpēc milzīgs izaicinājums ir konkurence, produkta cena, garša, kvalitāte, eksporta apjoms, jo patērētāji mēdz būt savā izvēlē visai konservatīvi un daudzi neizvēlēsies jauno, specifisko.
«Bet mēs izaicinājumus pieņemam,» saka Agne un stāsta, ka «Liepkalni» pretendē uz vietu Latvijas ražotāju kopstendā starptautiskajā izstādē, kas šogad notiks Ķelnē.
«Mūsu konkurētspēja ir tā, ka esam dažādi, spējam pielāgoties. «Liepkalniem» ir saknes, un tās mēs turam cieņā, mēs lepojamies ar savām pamatvērtībām, bet mēs arī nebaidāmies no inovācijām, tāpēc esam uzsākuši arī bezglutēna produkcijas ražošanu. Tie ir nišas produkti, kuru patēriņš ir mazāks, bet tendence ir augšupejoša. Mūsu produkciju var iegādāties arī mūsu internetveikalā Latvijā un Igaunijā, un kaimiņos bezglutēna produkti ir pieprasīti. Tie ir augstu novērtēti, tiek izdarīti atkārtoti pirkumi,» stāstīja Agne.
Pašlaik uzņēmumā strādā pie kāda konditorejas izstrādājuma, kas varētu interesēt pircējus Eiropā.
«Iegūt vietu eksporta tirgū ir pat vairāku gadu darbs. Bet tas ir mājasdarbs, kas mums jāpaveic, lai šāda uzņēmuma attīstība sekmētos,» saka Agne, un vienisprātis ir Dagnis, kurš ir pārliecināts, ka darbu pēctecība ir virzītājspēks.
Lepnums par latviskumu
«Uzņēmums ir kā liels, darbīgs skudru pūznis, un katrs tajā ir būtisks, jo ikviena kolēģa darbs notur šo zīmolu dzīvu un spēcīgu,» tāda pārliecība ir uzņēmuma vadībai. «Liepkalni» Latvijā – ceptuvēs un tirdzniecības vietās – nodarbina vairāk nekā 200 cilvēkus. Ir gandarījums, ka «Liepkalnu» produkciju bauda rīdzinieki, arī kurzemnieki. Uzņēmumā ir pārliecība, ka katru dienu jādomā, kā apmierināt vietējā patērētāja, «Liepkalnu» produkcijas regulārā pircēja garšas kārpiņas, kā piesaistīt jaunus pircējus. Svarīga ne vien produktu daudzveidība, bet arī to iegādes veids. Jau zināms, ka jaunā ceptuve, kur darbosies arī veikals un kafejnīca, pārsteigs. «Liepkalni» piedāvās produkciju iegādāties veikaliņā vai arī ātrajā tirdzniecības punktā, piestājot pie ceptuves loga, samaksājot, saņemot siltus svaigus gardumus, neizkāpjot no auto.
«Šī jaunā, plašā un modernā ceptuve bija mūsu sapņu pils,» smaida Agne, stāstot, ka jau nākamā gada sākumā pie Matīšu apļa «Liepkalnu» ceptuvē būs daudzpusīgas iespējas produkciju ražot un realizēt.
Dagnis lepojas, ka pērn uzņēmums bijis ierakstīts Valmieras novada lielāko nodokļu maksātāju trijniekā.
«Nodokļi valstī ir lieli, bet spēles noteikumi ir vienādi, mēs godīgi tos izpildām, un ir gandarījums, ka varam attīstīties,» tā Dagnis, kurš «Liepkalnu» kolektīvu vada 33 gadus, bet pašā sākumā maizīti cepis pats un to izvadājis pircējiem. Dagni sauc par uzņēmuma dvēseli, un tas nav melots.
«Izstāstīt visu, kas pa šiem gadiem noticis, kas sakrājies, nemaz nav iespējams. Ir gandarījums par katru noieto soli, un gandarījums, ka jaunie to visu turpina, ka meklē citas iespējas,» saka Dagnis, kurš kopā ar «Liepkalnu» komandu zina, ka pie viņiem cepto maizi, kūkas, pīrāgus ēd latvieši vai pusē pasaules. To nenosauksi par eksportu, bet darba novērtējumu gan, jo tautiešiem ciemakukulī bieži ceļo «Liepkalnu» produkcija, bet pavisam drīz Vācijā durvis vēršot Latvijas produktu veikals. To organizē uzņēmīgs latvietis, kam netrūkst ambīciju Latvijā radīto piedāvāt arī vietējiem. Arī «Liepkalniem» sauklis «LAI TOP!» ir sirdij tuvs. Daudz tradīcijām bagātu un jaunu gardumu «Liepkalniem» vēl padomā.
FAKTI
• Valmieras ceptuves realizētais apjoms 2024. gadā tonnās – 1459,10 t maize, 195,6 t konditoreja.
• Senākais produkts – Baltmaize.
• Jaunākais produkts – Vieglā rupjmaize, Sāļās karameles eklēri.
• TOP 5 produkti: Latviskā saldskābmaize ar sēklām un graudiem (1); Sevišķā rupjmaize (2); Speķa pīrādziņi (3); Ābolkūciņas (4); Eklēru izlase – mango, ogu, šokolādes (5).
ATTĪSTĪBA, ko sekmējušas tradīcijas, ieguldītais darbs un idejas. SIA «Liepkalni» nākamā gada sākumā atvērs modernu ceptuvi, veikalu un kafejnīcu Valmierā. Uzņēmuma dibinātājs un ilggadējais vadītājs Dagnis Čākurs seko līdzi būvniecības procesam. Ārijas Romanovskas foto
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv