Sapņot nevienam nav liegts

Vai esi paspējusi iejusties jaunajā kolektīvā?

Mēdz teikt, ka trīs mēneši ir pārbaudes laiks, taču es piekristu tam, ka pārbaudes laiks ir gads un varbūt pat vēl, jo pirmajās 100 dienās vien iepazīsti apstākļus, kuros esi sācis strādāt, un iepazīsties ar to, kas vispār notiek. Protams, sākot strādāt jaunā darba vietā, ir idejas un visādas pompozas domas, taču īstenībā jādara tas, kas jādara. Sapņi ir sapņi, un īstenība ir īstenība, bet sapņot nevienam nav liegts. Ļoti bieži saka, ka sapņus nevajag stāstīt, bet man gan, palaižot vārdus vējā, tie piepildās. Katrs jauns vadītājs jebkurā jomā ienāk ar kādu savu domu, savu prasību, un paiet zināms laiks, kamēr izveidojas savstarpējās sapratnes vilnis, ar citiem ātrāk, ar citiem lēnāk, bet tas ir tikai normāli, ka ir lietas, par kurām izraisās diskusijas. Mācību gada beigās ar katru skolotāju vēlreiz pārrunāšu, kāds tas bijis, kas izdevies veiksmīgāk, kas neveiksmīgāk, pie kā strādājam, ko darām tālāk.

Sācies otrais semestris...

Pirmajā semestrī izdarījām tādas lietas, kuras varbūt bija tā mēreni gulējušas, bet mēs tās pacēlām augšā un vienkārši izmēģinājām. Pirmkārt — mēs mūzikas skolas audzēkņiem un vecākiem atkal stāstām, ka tā nav interešu izglītība, bet gan profesionālā ievirze. Mūzikas skola ir otra skola ar ļoti lielu atbildību, un jau no rudens, kad atnāk vecāki un sāk skaitīt, cik bērnam pulciņu un kādos viņš vēl ies, mēs noskaidrojam, kura šajā sarakstā būs mūzikas skola, un, ja šī vieta neatrodas, laimīgi šķiramies. Tiklīdz esam nonākuši pie izpratnes, kur ir mūzikas skolai vieta, varam atkal laimīgi satikties. Nākamais, ko skatījāmies, lai mūzikas skolā nenāk tikai baudīt atmosfēru un to, cik te forši satikties, bet lai tās ir mācības un atbildība. Atbildība izpaudās tā, ka sākām ļoti labi pildīt mājasdarbus — nelielus uzdevumus, kas jāizpilda noteiktā laika periodā, un tad tiem ir arī savs vērtējums. Vēl ko mēs labu jau otrajā semestrī izdarījām — ieviesām sistēmu, ka pārbaudījumi notiek sesijas veidā, un bērni zina — šajā nedēļā jābūt gataviem uzstāties.

Kamēr iepazinos ar mūzikas skolas bērniem, visus vārdos gan vēl nenosaukšu, taču pirmajā semestrī centos piedalīties visos pārbaudījumos, kas aizņēma ļoti daudz laika, lai saprastu, kādi ir audzēkņi, kāds līmenis, ko mēs darām, ko varam vēl uzlabot. Protams, man ir viedoklis par labiem, jaukiem bērniem, saprotošiem vecākiem, jo neba jau uzreiz viss tik gludi gāja, bija jārunā un jāstāsta — tāds tas pirmais semestris.

INESE SUDRABA: «Man patīk tas, ko es daru, un es visu daru ar prieku.» Jāņa Līgata foto