Satraukums par 25 eiro

Bija arī laiks, kad jaunākie uztraucās par darba vietām, zemo atalgojumu, niecīgajiem pabalstiem, kamēr seniori runāja par nostrādātu mūžu un neadekvātu pensiju. Tagad paaudzes vienojušās neizpratnē par to, kas Latvijā notiek ar fundamentālu sfēru, proti, veselības aprūpi. Ja cilvēks nāk klāt uz ielas un taujā: kas būs ar to veselības nodokli? Un turpat piebilst: es, goda vārds, nevaru 25 eiro mēnesī samaksāt, tad laikam klāt ir brīdis, kad atbilžu meklējumi cilvēku prātos jau robežojas ar izmisumu. Nesen Valmierā ar mediķiem un nozares speciālistiem tikās veselības ministre Anda Čakša, un neoficiālās sarunās jau varēja saklausīt: nebūs nekāda iedzīvotājiem pastellēta maksājuma! Ir finansēšanas modeļi jāiesniedz apspriešanā, tad arī tos izstrādā, un nedrīkst būt viens, jābūt izvēles iespējai. Ir skaidrs, ka otrais un trešais modelis nozarei nestu milzīgu papildu finansējuma grozu, kas varbūt četras un piecas reizes pārsniegtu kāroto, taču, lai kā slimnīcas gribētu dzīvot labāk, ārsti pelnīt vairāk, sociāli atbildīgiem cilvēkiem ir skaidrs, ka nabadzīgā valstī, lai nu kurš, bet valsts nedrīkst no katra strādājošā kabatas izvilkt 25 un vairāk eiro mēnesī, lai nodrošinātu daudzuprāt pašu nepieciešamāko — veselības aprūpi.Jauna ģimene kādā sarunā ironizēja: «Mums stāsta, ka jāplāno ģimenes budžets, jāizvirza prioritātes. Mēs saprotam, ka nav labi laikā nenomaksāt rēķinus valstij, pašvaldībai, taču, ja par prioritāti, tad pati svarīgākā: bērns! Lai paēdis, izārstēts, apģērbts, vesels!» Un bija skaidrs, ka kaut kādas valsts noteiktas papildu maksas ģimene, pat labi gribot, nespēj segt.