Šaut vai nešaut
Pirms svētkiem izskanējušais paredzējums piepildījās. Kāds teica, ka tad, ja pilsētas nešaus tradicionālo Jaungada sagaidīšanas salūtu, raķetes paukšķinās no katra kakta un troliņš būs vēl lielāks. Tā arī notika.
Lielās pilsētas un citviet, gods kam gods, jau laikus izziņoja, ka salūta nebūs, demonstrējot izcilu valstiski morālo stāju, kādu prasa cilvēcība, solidarizēšanās ar Ukrainu un patiesa izpratne par tur notiekošo. Arī mūsu, Valmieras, novada pašvaldības vadītājs reizē ar sveicieniem svētkos maigā formā lūdza iedzīvotājus arī pašiem atturēties no salūta, atgādinot tieši par trokšņa neiederību šajā laikā, taču acīmredzot, paredzot, cik visi aizcietušies pandēmijas dēļ, neloloja lielas cerības par sabiedrības nedalītu augstsirdību un piekodināja būt prātīgiem, ja tomēr šaus. Nekur gan arī no iedzīvotājiem nepaģērēja tādā mērā solidarizēties ar Ukrainu, lai Vecgada vakarā visi sēdētu klusi svecīšu gaismā. Daudzviet salūta vietā bija sagatavotas muzikālas izklaides un svētku noskaņu lieliski papildināja nebijuši gaismas objekti. Viss varēja notikt kā parasti un pamatoti pat vēl spilgtākām emocijām, apzinoties, ka esam dzīvi, brīvi un savās mājās, tik vien kā atturēties no salūta trokšņiem, kam vajadzēja būt pašsaprotami.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv