Savas zemes mīlestība rodas, to iepazīstot
Ir jauki saņemt dāvanas no tuviniekiem, bet reizēm gadās, ka dāvinātāji ir gluži sveši cilvēki. Jau trešo gadu šādi personiski nepazīstami labdari sagādā patīkamu pārsteigumu Latvijas skolu 5. — 8. klašu skolēniem. Tie ir Monreālas Latviešu sabiedriskā centra dāsnie ļaudis, kuri grib, lai bērni labāk iepazītu valsts vēsturi, braucot ekskursijās, skatot nozīmīgas, interesantas vietas, uzklausot zinošus cilvēkus.
Skolotāji izstrādā maršrutus un piedalās konkursā, kurā 80 veiksmīgāko ideju īstenošanai ar Vītolu fonda starpniecību tiek piešķirta nauda ekskursiju izdevumiem. Šī gada veiksminiekos bijām arī mēs — Valmieras 5. vidusskolas skolēni —, jo mūsu skolotājas Līgas Kliesmetes izveidotais maršruts tika atzīts par atbalstīšanas vērtu.
Mūsu 7.a klase un skolasbiedri no 5.a klases kādā maija rītā optimistiski devāmies mācību ekskursijā, jo zinājām: būs neparasta diena.
Pirmajā apskates objektā Naukšēnu Cilvēkmuzejā un Naukšēnu muižā uzzinājām, cik gari un smagi esam pēc Naukšēnu mērvienībām «Naukšēnu pirksts» un «Naukšēnu kilograms», audām, iegūstot steļļu «autovadītāja apliecību», ar seno tintes rakstāmspalvu rakstījām, par ko vēlamies kļūt nākotnē, piemērījām igauņu tautastērpus, klausījāmies dziesmu «Naukšēnu disko» un Latvijas un pasaules kartēs atzīmējām, no kurienes esam. Muižas teritorijā pirmo apskatījām tieši muižu, kurā strādā sociālās korekcijas izglītības iestādes «Naukšēni» administrācija. Aplūkojām Siera torni, kur barona fon Grota laikā pirmajā stāvā darināja sieru, bet stāvu augstāk to žāvēja. Izmēģinājām arī jāt ar spīganu transporta līdzekļiem — slotām. Pēc parka apskatīšanas piedalījāmies foto orientēšanās sacensībās pa muižas teritoriju, pie viena aizpildot arī «padzisušās» vietas senajā teikā par Naukšēnu spīganu.
NAUKŠĒNU CILVĒKMUZEJĀ aušanas prasmes mācījās arī zēni. Līgas Kliesmetes foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv