Sēdēt restorānā – patriotisks pienākums?
Vasara vēl īsti nebeidzas, tāpēc steigšos atkal izmantot iespēju paprātot par to, kas pašam prātā «niez». Par politiski un sociāli it kā maznozīmīgu lietu – cenām viesmīlības (ēdināšanas/dzirdināšanas) nozarē.
Par bezgalsvarīgo aktualitāti – Evikas Siliņas valdības veidošanu – visu, ko spēju pastāstīt daudzmaz pieklājīgā valodā, paudu jau pagājušajā nedēļā. Tagad par šo procesu prātā ir palikuši vairs tikai tādi «idiomātiski izteicieni», kādiem cienījamā izdevumā vietas nav. Tāpat – zinot, ka Liesmas lasītāji spēj ko vairāk, nevis izburtot fotoparakstus vai «aforismus» X čivinātavā, atļaušos vēstījumu sākt iztālēm un, protams, pārgudri.
Augustā apritēja pusgadsimta jubileja «Stokholmas sindromam» – populāram psiholoģijas fenomenam, kad ķīlnieks sāk izjust simpātijas pret savu sagrābēju un pat attaisnot viņu*. Ar šī sindroma izpausmi nesen saskāros pats.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Viens no biznesa pamatprincipiem ir ražot preci vai veidot pakalpojumu iespējami lētāk (lētākām izmaksām). Bezjēdzīga cenu celšana ved uz izputēšanu.
Valmieras "čuhņā" ir jāpriecājas ka mums nav lielu problēmu ar "kuļturas" pasākumiem bet pie Valmieras kultūras centra... Informācijas stendi "8.uz 1kvm." Ierosinājums šāds- ierīkot tur divas slīdošās/mainīgās reklāmas katrā pa 3 (trīs) un tikai tad atmest 2 (divas) vismazāk naudiņu nesošās uz visiem laikiem.
Vai jāatjauno afišu stabus kādi tie bija "padomju" un pirmajā Latvijas vislabākajā laikā?