Skaistas atvadas bez liekvārdības

Šoferītis bija viņa pēdējā loma Valmieras teātrī. Kas redzējuši «Telmu un Luīzi», uzreiz atpazina ceļmalas bāriņu, kas aizvadītajā ceturtdienā bija atvērts uz Lielās zāles skatuves, jo cilvēks, kurš pats izvēlējās, kā atvadīties no sava teātra, saviem mīļajiem kolēģiem un skatītājiem, tā bija vēlējies. 

Šajā bāriņā cienāja ar labu konjaku, plāts­maizi, un šajā ceļmalas satikšanās vietā varēja iepazīt aktieri lomās un sadzīvē, fotogrāfijās un video, izrāžu fragmentos, dziesmu fragmentos, smieklos un asarās, un arī pats šī smeldzīgā atvadu notikuma vaininieks bija blakus. Viņš virpuļoja, nē, ne viegli, bet skaisti afišu staba dziļumā, bet tās afišas vēstīja par Aigara Vilima mūžu viņa vienīgajā teātrī.

SPĒLĒTS vecajā, jaunajā un atjaunotajā teātrī. Aigars bija jelgavnieks, kurš pusgadsimtu Valmieru un Valmieras teātri sauca par savu. Ārijas Romanovskas foto