Skaitļu lokos – 96 Johani un 35 Marijas
Dažādas atskaites un statistikas zinātne nav nekas jauns: jau līdz ar pirmajām sabiedrībām tika veidota pārtikas, cilvēku, ieroču u.c. uzskaite. Statistikas pirmsākumi meklējami jau 17. gadsimtā Anglijā, kad valdība aizsāka iknedēļas dzimušo un mirušo iedzīvotāju skaita publicēšanu. Vēlāk to attīstīja kāds veiksmīgs tirgotājs, izprotot, ka sabiedrības analizēšana var dot priekšrocības tirdzniecībā.
Meklējot un arī atrodot arvien jaunu informāciju par pilsētas un tuvējās apkārtnes notikumiem, Latvijas Nacionālajā vēstures arhīvā izdevās fiksēt vairākas iedzīvotāju uzskaites grāmatas, pagaidām senākā — par 1786. gadu. Grāmata tikusi papildināta 1796. gadā. Iemesli varētu būt vairāki: pagājuši 10 gadi, ievēlēts jauns mērs, nomainās valdība. Iespējams, 1796. gadā Valmierā bijusi epidēmija, jo pie vairākiem vārdiem atrodams ieraksts – miris/usi 1796. gadā. Vecumi ir dažādi, līdz ar to izslēdzams vecums kā galvenais faktors. Grāmata ir 192 lapas bieza, taču ne katra lapaspuse ir aizpildīta. Arī informācija pie visiem ierakstiem nav vienmērīgi plaša. (1.att.)
Statistikas grāmata sniedz informāciju par cilvēka vārdu, uzvārdu, vecumu, dzimšanas vietu, nodarbošanos, ģimenes locekļiem, dzīves vietu un piederošiem īpašumiem, kas atrodas pilsētas teritorijā. Tomēr, iedziļinoties dokumentā, top skaidrs, ka tā sniedz vēl dziļāku informāciju. Mums ir iespēja uzzināt, no cik daudzām un dažādām vietām ieradušies tābrīža valmierieši, kādi bijuši populāri vārdi, kādu uzvārdu īpašnieki dzīvojuši Valmierā, cik bērnu vidēji ģimenē (īpaši atzīmēta dvīnīšu piedzimšana), kāds ir vidējais iedzīvotāju vecums, kādas bijušas profesijas utt. Statistikas atskaite uzbur sabiedrības ainu, kāda ir bijusi Valmierā 18.gs. beigās.
1799. Valmieras prospekts no Dienvidu puses. J.H. Broces zīmējums.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv