Skaņas izrāde pļavā pie Gaujas
Valmieras vasaras teātra festivālā, kas no 5. līdz 7. augustam norisināsies brīvā dabā un pilsētvidē Valmierā, viena no izrādes norises vietām būs pļava Sajūtu parkā netālu no Gaujas Stāvajiem krastiem. Tur apmeklētājiem būs iespēja pieredzēt unikālu skaņas izrādi, ko pēc R. Blaumaņa noveles «Purva bridējs» motīviem veido komponists Kristaps Pētersons. Iestudējuma pamatā būs elektroakustisks skaņdarbs, kura centrā atradīsies cilvēku balsis no solo līdz korim visdažādākajās niansēs, savukārt izrādes perifēriju veidos vides trokšņi. Aktieri uz skatuves šajā iestudējumā vis nekāps, taču iespaidīga skaņas kompozīcija ievedīs apmeklētājus «Purva bridēja» notikumos. Sēdvietas tiks izvietotas pļavā, tomēr apmeklētājiem ir iespēja ņemt līdzi arī savu spilvenu, krēslu vai, piemēram, baudīt iestudējumu, guļot uz segas. Sarunā par izrādi — komponists KRISTAPS PĒTERSONS.
Pastāsti, kā nonāci līdz Valmieras vasaras teātra festivālam?
Mani uzrunāja visa šī pasākuma iniciators Reinis Suhanovs.
Kādas ir tavas attiecības ar Valmieras teātri un pilsētu?
Valmiera ir mana dzimtā pilsēta un tādējādi saistās ar ļoti daudzām sirsnīgām, ledainām, mīļām, riebīgām, bet visvairāk jau jaukām atmiņām. Teātris savukārt saistās ar maģiskām atmiņām — bērnībā es nevarēju tikt skaidrībā, kā var tā būt, ka izrādē redzētais aktieris izskatās tā un tā, bet uz ielas tas pats cilvēks ir pavisam citāds un citā izrādē vēl pavisam cits.
Pastāsti, kas top, un to, cik liela loma topošajā darbā ir gan tev, gan izvēlētajai vietai!
Žanriskā definīcija šim darbam ir audiāla instalācija koncerta formā. Diezgan mezglaina jau nu tā definīcija iznākusi, jāatzīst, tomēr nekas precīzāks prātā nekrīt. Citādāk izsakoties, izmantojot skandu jeb tumbu orķestri, tiks atskaņots iepriekš sagatavots Blaumaņa stāsta «Purva bridējs» ieraksts. Ieraksta tapšanā piedalījās ievērojams skaits mākslinieku — Valmieras teātra aktieri, viens aktieris arī no Jaunā Rīgas teātra un mūziķi gan no Latvijas Radio kora, gan Operas, gan vairāki brīvmākslinieki, gan arī no Nacionālā simfoniskā orķestra.
Mans pienākums šī darba tapšanā bez paša muzikālā materiāla radīšanas ir aprunāties arī ar iesaistītajiem māksliniekiem (jo, lai iznāktu labs ieraksts, vienam nepieciešams uzlabot garastāvokli, citam varbūt vajag izgaiņāt bailes no mikrofona), paklausīties, kā viņi ierakstās (pateikt, ka ļoti labi iznācis), un pēc tam sastiķēt šo ierakstu kopā — vārdu sakot, man jādara tas, ko komponisti parasti dara. Un, kad nu tā māja būs gatava, kopā ar skaņu režisoru Tāli Timrotu un KM SOUND skaņu vīriem jāprovē to translēt.
Šī ieraksta atskaņojumā svarīgākais elements ir akustika. Koncerta vieta izvēlēta pie Gaujas Stāvajiem krastiem, jo tai tieši piemīt spilgtas akustiskas īpašības. Upe, krasti, mežs, zemes reljefs — tas viss kopā veido ļoti savdabīgu ansambli, un, ja izdosies veiksmīgi izmantot tā īpašības, varētu materializēties kas īpašs, varētu teikt, gandrīz vai kino. Kādreiz bija mēmais kino, šis, visus galus sasienot kopā, būtu aklais kino.
Vai paredzi, ka jūsu darbam varētu būt turpinājums arī ārpus šī konkrētā festivāla?
Šobrīd liekas, ka ne, un tam ir ļoti svarīgs iemesls — darba atskaņošanai nepieciešama tieši šī konkrētā vieta.
Pēdējais jautājums: ko esi lasījis vai redzējis no Raiņa un Blaumaņa?
Pēdējais no Blaumaņa noteikti ir «Purva bridējs», jo sanāk to pārlapot ik pārdienas. No Raiņa savukārt viņa sapņi, respektīvi, Kirila Serebreņņikova un Jēkaba Nīmaņa veidotā izrāde Nacionālajā teātrī.
Vairāk par Valmieras vasaras teātra festivālu www.valmierasfestivals.lv
KRISTAPS PĒTERSONS. Foto no personīgā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv