Skandināvu dāvana Ziemeļvidzemei
Lieli akmeņi. Arī mazi, bet izteiksmīgi. Latvija ar tādiem piestumdīta pilna, it sevišķi Ziemeļvidzeme, kur, cik vien tālu ledus laikmetā ledus krāvumi bīdīti, arī akmeņi ir.
Galvenokārt granīti un gneisi, kuri, kā stāsta ģeologs DAINIS OZOLS, pie mums visvairāk no Somijas, bet daļa arī no Zviedrijas atgādāti. Zemes virskārtu te veido arī ledāju sastumti grants drumlini, bet zem tiem – tepat dzimuši sārti smilšakmeņi, kuros gluži kā tortē sagūlušies mālu slāņi. Tādi labi redzami smilšakmens atsegumos pie Salacas. «Ja nebūtu ledājs, šajā teritorijā akmeņu nebūtu bijis vispār,» apgalvo D. Ozols. Pat iztēlē ir grūti iedomāties, kāda Ziemeļlatvija izskatītos bez neviena akmens. Un kā gan bez visizturīgākā būvmateriāla – akmeņiem – ne tikai baronu pilis, bet pilsētas uzbūvētu? Arī pamatīgākās celtnes Valmierā.
ANDRECĒNU VELNA GULTA. Tukša. Saimnieks aizgājis pastaigāties. Ā. Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv