Skolas autobuss, pēc kura var regulēt pulksteņus
No vairāk nekā 400 Rūjienas vidusskolas audzēkņiem gandrīz 100 uz mācībām un no vairāk nekā 200 pirmsskolas iestādes «Vārpiņa» apmeklētājiem 20 uz nodarbībām no visa Rūjienas novada pa dažādiem Ziemeļvidzemes ceļiem un diemžēl arī neceļiem nogādā vairāki skolas autobusi, kuru autovadītāji kā pilntiesīgi darbinieki ir iekļauti skolas štatā. Kā darbojas šis sarežģītais mehānisms?
Rūjienas vidusskolas mājaslapā pieejamajā skolas autobusu kursēšanas grafikā katrai konkrētai novada apdzīvotai vietai pretī ir laiks, cikos kurš skolas autobuss tur piestās un bērnus uzņems. Lai redzētu, kā ar tālumnieku atvešanu sākas kārtējā mācību diena, «Liesma» 20. septembrī pl. 7.30 bija pie skolas. Un, lūk, ko tur uzzinājām!
GUNTIS NAMNIEKS – Rūjienas vidusskolas autobusu maršrutu un autovadītāju darba koordinators:
«Lai nodrošinātu izglītības pieejamību, pirmsskolas izglītības iestādes «Vārpiņa», Rūjienas vidusskolas pamatskolas un arī vidusskolas audzēkņu rīcībā diendienā kursē pieci skolas autobusi, no kuriem četri kalpo pamatā skolēnu pārvadāšanai, bet viens – Rūjienas pašvaldības iestādes, sociālās aprūpes centra «Lode» pakalpojumu nodrošināšanai un pēc vajadzības arī vēl bērnudārza un skolas vajadzībām. Mums ir laimējies ar augstas profesionalitātes autovadītājiem, kuri savu darbu ar bērniem veic atbildīgi un precīzi, ne velti dzirdēts novada iedzīvotājus sakām: «Pēc skolas autobusiem jau Rūjienā var regulēt pulksteņus!» Autovadītāju komandā esam: Dzintars Leska, Juris Āboltiņš, Andris Builis, Gunārs Majors un es – Guntis Namnieks. Rīta cēliens parasti sākas jau pl. 6.30, jo, piemēram, Endzelē jābūt pl. 6.45, bet Ipiķos pl. 7. Skolas autobusi, ievērojot skolēnu dzīves vietas, kursē vairākos lokos. Lielākais no tiem vairāk nekā 60 kilometru garumā ir: Rūjiena – Vilpulka – Ipiķi – Vilpulka – Virķēni – Rūjiena, izlaižot atbraucējus pie «Vārpiņas», pamatskolas un vidusskolas, tad tas kursē tālāk uz Jeriem un atved uz Rūjienu arī Endzeles bērnus. Ar to vēl rīta darbi nebūt nebeidzas, jo, ja, piemēram, ir sacensības vai mēģinājumi, jāpārvadā arī skolas sportisti, koristi un deju kolektīva dejotāji.
Otrs lielākais skolas autobusa loks ved pa visai sliktiem grants seguma ceļiem maršrutā Rūjiena – Jeri – Oleri – Rūjiena. Trešais loks: Rūjiena – Vērsis – Rūjiena ir zīmīgs ar to, ka Vērsī no rītiem uzņemam un vakaros atpakaļ Vērsī nogādājam bērnus, kas pēc izglītības brauc pat ar diviem skolas autobusiem. Viņi, dzīvojot Ramatas apkaimē, vispirms līdz Vērsim atbrauc ar Mazsalacas vidusskolas autobusu un tad pārsēžas Rūjienas vidusskolas autobusā. Vakaros viss atkal notiek otrādi.
Pēcpusdienās pēc mācībām pl. 16 no Rūjienas atkal visos virzienos bērnudārza audzēkņus un skolas bērnus nogādājam mājās. Tos, kuri pēc mācībām apmeklē vēl arī mākslas, mūzikas, sporta skolas, kā arī dažādus interešu pulciņus, uz dzīves vietām pa visiem lokiem (atkarībā no pieprasījuma!) ar vienu busiņu ved arī vēl pl. 19. Tad nu gan šajā braucienā sanāk 80, 90 un dažreiz pat visi 120 kilometri. Šo vēlo busu mājās tikšanai labprāt izmanto arī Arakstes un Lodes apkaimē dzīvojošie bērni, kas no rītiem uz Rūjienas vidusskolu un pēcpusdienās no Rūjienas autoostas mājās tiek ar VTU Valmiera maršruta autobusiem. Tā kā mums ar VTU ir sadarbības līgums, bērnu skolas braucieni šajos maršrutos ir apmaksāti.
Skolas autobusi ir paredzēti ne tikai bērnu pārvadāšanai uz mācībām un pēc tām mājās, bet arī braucieniem uz mācību olimpiādēm, dažādu projektu pasākumiem, ekskursijām, peldēšanas prasmes apgūšanas nodarbībām Valmieras peldbaseinā un vēl citiem bērnu vispusīgai attīstībai vajadzīgiem notikumiem. Pirmdienās no Rūjienas uz Valmieru nogādājam un piektdienās atpakaļ atvedam arī vairākus vājdzirdīgus bērnus. Autovadītājiem slodze un atbildība ir liela, tādēļ labi, ka savā starpā, darba uzdevumus dalot, varam būt saprotoši elastīgi. Ja, piemēram, kolēģis kāda pasākuma vai ekskursijas dēļ darbu pabeidzis naktī, tad nākamajā rītā viņa vietā skolas loku izbrauc cits. Visbiežāk es esmu tas rezerves variants. Mums katra diena ir kā jauna, jo nezini, kur kas notiks, kam ko vajadzēs un kad atskanēs: «Laipni lūgts uz ceļa!» Tev pašam un tavā rīcībā nodotajam transportam allaž jābūt gatavam atsaukties uz šo aicinājumu. Kādas ir mūsu darba galvenās problēmas? Tie ir joprojām daudzviet sliktie lauku ceļi. Remonti un rezerves daļas izmaksā salīdzinoši dārgi, tādēļ, ja vien jūtu, ka nu jau atkal ir par traku, zvanu atbildīgajiem ceļu uzturēšanas dienestu speciālistiem.»
DZINTARS LESKA: «Skolas bērnus pārvadāju jau divpadsmito gadu. Pamatā ikdienā izbraucu Vērša loku. Manā acu priekšā skolas bērni ir izauguši. Kad man jautā, vai bērni šoferim klausa, atbildu: kapitāli klausa!»
JURIS ĀBOLTIŅŠ: «Bērnus ar skolas autobusu pārvadāju jau vairākus gadus. Visu var sarunāt! Arī par tīrību un kārtību braucienu laikā. Lai autiņā neceltos putekļi, vidējo durvju kāpnēs ieliekam mitrus paklājiņus apavu noslaucīšanai.»
KALVIS KALCENAVS, Rūjienas vidusskolas 9. klases audzēknis: «Tikšanai uz mācībām izmantoju skolas autobusu no Vērša. Parasti ceļos pl. 6.40, jo autobusā man jābūt pl. 7.13. Rūjienā mācos jau no pirmās klases, tādēļ agrā celšanās un braucieni ar skolas autobusu man ir ierasta lieta. Miegs nenāk. Ceļā laiku pavadu, klausoties mūziku, man austiņās visbiežāk skan ārzemju reps. Pēcpusdienās pl. 16 ar skolas autobusu tieku mājās, bet, kad sāksies nodarbības kokapstrādes pulciņā, tad divreiz nedēļā mājās braukšu ar skolas busu pl. 19. Esmu nolēmis, ka mācības turpināšu tepat arī vidusskolā, tā ka ar savas skolas autobusu braukāšu vēl pietiekami ilgi. Paldies par šo iespēju!»
RĪTA AGRUMĀ. Cits pēc cita pie Rūjienas vidusskolas piestāj skolas autobusi, kas uz mācībām atved novada bērnus. Ārijas Romanovskas foto
«Liesmas» pielikums «Ziemeļvidzemes līkločos» ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.