Slavena vīra piemiņai
Bērzainē pie Cēsīm atklāts piemineklis Albertam Holanderam. Tā pirms 150 gadiem vēstīja Baltijas laikraksti, aprakstot 1873. gada 10. septembrī notikušās Holandera pieminekļa atklāšanas svinības. Vairumam mūsdienu lasītāju svešs būs gan Alberta Holandera vārds, gan stāsts par viņa pieminekli.
Savulaik slavenās mācību iestādes pirmsākumi meklējami Valmieras pusē. 1825. gada maijā Vecbrenguļos (Alt-Wrangelshof) pie Valmieras privātu mācību iestādi nodibināja Rīgas partriciešu ģimenē dzimušais Alberts Voldemārs Holanders ( 1796-1868; Hollander). A. Holanders bija studējis teoloģiju un pedagoģiju Tērbatā, Jēnā un Berlīnē. Pirms atgriešanās Vidzemē viņš bija apmeklējis vienu no mūsdienu pedagoģijas pamatlicējiem, šveiciešu pedagogu Johanu Heinrihu Pestaloci (1746-1827; Pestalozzi). 1826. gada oktobrī Holanders savu mācību iestādi pārcēla no Vecbrenguļiem uz Bērzaini pie Cēsīm (Birkenruh bei Wenden), kur ar laiku izveidoja prestižu skolu, kuras slava tālu pārsniedza Vidzemes guberņas un Krievijas impērijas robežas. Holanders skolu vadīja līdz 1861. gadam, pēc tam turpat turpināja skolotāja darbu. Par viņa pēcteci direktora amatā kļuva Virtembergā dzimušais Martins Leflērs (1813-1869; Löffler), kurš Bērzaines privātģimnāzijā kopš 1839. gada ar pārtraukumu bija nostrādājis par skolotāju vairāk nekā piecpadsmit gadus un bija kļuvis arī par Holandera znotu.
Alberts Voldemārs Holanders ar sievu Šarloti, dzimusi Ratlefa. Litogrāfija pēc Eduarda Kaizera zīmējuma litografēta Johana Hallera spiestuvē Vīnē, 19. gs. vidus. (RVKM)
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv