Smiltenē sporto dūšīgi
Smiltenē sports bijis cieņā visos laikos – manā bērnībā puikas jūsmoja par Latvijas labākajiem riteņbraucējiem, kuri ik pavasari sacentās kritērija braucienos pilsētas ielās, un ar apbrīnu skatījās uz vidusskolnieku Andri Sarkani, kas bija izcīnījis PSRS jaunatnes čempiona titulu velokrosā. Riteņbraukšana turpināja atrasties uz viļņa arī turpmākajos gados – Smiltenē savas sporta gaitas sācis daudzkārtējais Latvijas čempions sprintā Agris Burovs, kas trekā saimniekoja septiņdesmito gadu vidū un otrajā pusē, par pasaules junioru čempionu treka riteņbraukšanā kļuvis Gaidis Lapiņš, bet Dainis Ozols 1992. gadā Barselonā, Latvijai atgriežoties olimpiskajā saimē, izcīnīja bronzas medaļu grupas braucienā. Tour de France godam startējis Gatis Smukulis, kas diemžēl šopavasar 32 gadu vecumā paziņoja par karjeras beigām.
Pēdējo gadu spilgtākie sasniegumi smilteniešiem gan saistīti ne vairs ar riteņbraucēju, bet gan ar GUNTARA MARKSA trenēto šķēpa metēju panākumiem ne tikai Latvijas, bet Eiropas un pasaules stadionos. Guntars ir arī Smiltenes novada sporta pārvaldes vadītājs – pie viņa ciemojāmies pagājušajā piektdienā tūliņ pēc sporta komitejas apspriedes pilsētas domē.
Par ko tajā lēmāt?
Jau labu laiku ir doma par trešo sporta stundu, lai kaut cik atradinātu bērnus no mazkustīgā dzīves veida. Mans konkrētais priekšlikums ir tāds, ka trešā stunda, protams, būtu nepieciešama, bet tad arī kompleksi jāskatās mācību saturs, jo efektu dos tikai kvalitatīvi, pareizi vadītas un piepildītas sporta stundas, jo man nepatīk arī tas, ka tiek veidotas dubultstundas, līdz ar to sports sanāk tikai vienreiz nedēļā.
Kvalitāte atkarīga arī no kvalitatīviem treniņu apstākļiem. Kādā stāvoklī ir sporta bāzes?
Sporta zāles, kuru Smiltenē nav maz, pašlaik vienalga nespēj pilnībā nodrošināt sporta skolas un vispārizglītojošo skolu mācību/treniņu procesu, tāpēc arī pie Smiltenes vidusskolas top internāts ar 60 vietām un nākošais solis būs diezgan palielas sporta zāles būvniecība – pašreizējo jauks nost, lai celtu jaunu ar trim lieliem laukumiem. Šeit pilsētā mums it kā ir centrālā zāle, bet mīnuss ir tāds, ka tā neatrodas tuvu pie skolām.
Vidusskolas stadionā ir normāls futbola laukums, taču skrejceļš izskatās gaužām bēdīgi...
Piekrītu, tas ir nožēlojamā stāvoklī, taču nākotnes plānos ir arī stadiona rekonstrukcija, lai gan arvien vairāk bērnu sāk izmantot pilsētas stadionu. No pagastiem jāmin Grundzāle, kur ar LAD projekta atbalstu ierīkots mākslīgā seguma simtiņš ar 3 celiņiem. Kopumā ņemot, sportošanas iespējas laukos bērniem ir ļoti labas: Bilskā un Grundzālē ir nestandarta, bet lielas sporta zāles, Blomē un Variņos lielas, standartiem atbilstošas zāles ar sintētiskā seguma skrejceļiem, vienīgās problēmas ir Palsmanes pamatskolā, jo skolai nav izdevies piesaistīt stabilu sporta skolotāju. Novadā praktizējam arī to, ka aktīvākajiem skolotājiem caur Sporta pārvaldi ir piemaksas par darba organizēšanu pagastos ar pieaugušajiem, un šobrīd tādi ir trīs – Māris Stabiņš Grundzālē, Zanda Beitika Variņos un Juris Bērziņš Blomē.
ŠĶĒPA MEŠANAS SACENSĪBĀS JĒNĀ. No kreisās Hanna Gabriela Ziemiņa, olimpiskā čempione Petra Felke, Guntars Markss un Sabīne Marksa. Foto no Guntara Marksa arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv