Spēle aizmirsīsies, rezultāts paliks

Ar Rīgas komandu mums izveidojusies interesanta draudzība – pērn vēlā rudens vakarā tieši Vidzemes Olimpiskajā centrā viņiem tika pasniegts čempionu kauss, svinēts triumfs, šosezon atkal – mūsu pilsētas komanda ir vienīgā, kas čempionus spējusi uzveikt divās savstarpējās spēlēs (abās ar 1:0), nu sērija gan ir lauzta, toties vārtus viņi mums iesist joprojām nespēj.

Lielā mērā šis neizšķirts tika iznests uz mūsu vārtsarga Vladislava Lazareva pleciem – spēles gaitā viņš atvairīja vairāk par diviem bīstamiem rīdzinieku sitieniem un – kronis visam – arī Felipes Brisolas izpildīto vienpadsmitnieku.

Bez Lazareva kā lauvas cīnījās arī visi pārējie laukuma spēlētāji, to darīja neatlaidīgi un vienoti. Šeit liels Tamaza Pertijas nopelns, izvēloties šai spēlei pašus kaujinieciskākos. Ko teikt par uzbrukumu? Šoreiz tas pilnībā izpalika, pēc spēles to atzīt nevairījās arī pats Pertija, lai gan sēdēšana aizsardzībā nav šī trenera rokraksts, pat ne tuvu – tā šoreiz bija spiesta lieta un vienīgā pareizā taktika pret labi nobruņotiem pretiniekiem.

Otrā spēle šī bija arī komandas jaunpienācējam – nigēriešu uzbrucējam Tolu Arokodarem. 18 gadus jaunajam puisim (pēc raženajiem auguma parametriem gan šāds apzīmējums nepiestāv) uzbrukumā visu spēli nācās rauties vienatnē, cīnoties nereti ar trim aizsargiem. Šādā situācijā variantu viņam praktiski nebija, toties pāris reizes viņš parādīja, uz ko ir spējīgs, aizķeroties aiz bumbas un to uz laiku pieturot.

Spēles varoņa Lazareva meistarstiķis ar atvairīto 11 metru soda sitienu notika 85. minūtē. Pendele mirkli iepriekš tika piešķirta par Ofosu Apijas pārkāpumu soda laukumā pret tikko laukumā nākušo poļu uzbrucēju Kamilu Bilinski. Brisolas precīzu raidījumu vārtu kreisajā pusē Vladislavs atvairīja, izvēloties pareizo pusi, uz kuru krist.

Domas dalās, bet, manuprāt, vēl vienu pendeli spēles galvenais tiesnesis Mareks Ķere varēja iedot arī spēles kompensācijas sestajā (!!!) minūtē, kad vēlreiz Apija aizķēra Elvja Stugļa celi, pēc kā slaidais aizsargs nokrita uz zemes – svilpe neklusēja, bet šoreiz tā vēstīja par spēles beigām. Jā, Valmierai paveicās, bet kā futbola klasiķi par šādām spēlēm izsakās – rādītais sniegums aizmirsīsies, bet rezultāts paliks. Nudien, pagājušas jau vairākas dienas pēc šīs spēles, un gūtais punkts, kā arī čempionu nespēja pret vājāku komandu silda mazliet vairāk nekā mūsu futbolistu sēdēšana autobusā.

Tamazs Pertija pēc spēles: «Principā mēs apzinājāmies, ka spēlēsim ar stipru pretinieku. Noskatījāmies viņu pēdējās trīs, četras spēles – viņi labi uz laukuma kustas, propagandē skaistu futbolu ar īsām piespēlēm. Mēs sapratām – ja gribēsim pret viņiem spēlēt tieši tāpat, tad tas nesanāks. Godīgi pateikšu, šajā spēlē mums galvenais bija noslēgt visas zonas, lai viņu līderi, kā Rakels un pārējie, nespētu parādīt savas labākās dotības. Protams, mēs nebijām domājuši, ka praktiski neko neizveidosim uzbrukumā. Viņi mūs piespieda aizsargāties. Pateicos puišiem, šis neizšķirts mums daudz nozīmē, jo pirms spēles izjutām lielu ažiotāžu. Protams, mēs saprotam, ka šobrīd Riga FC ir stiprāka par mums, un to, ka pabojājām viņiem nervus, zaudējot punktus turnīra tabulā. Esmu solidārs ar viņiem, pats esmu bijis šādās situācijās. Vēlreiz saku paldies puišiem, ka nospēlēja līdz galam. Novēlu rīdziniekiem panākumus Eirokausos, viņi ir pelnījuši šos komplimentus.»

Mihails Koņevs, Riga FC galvenais treneris: «Šai spēlē mums bija divi uzdevumi – izgājām kā uz kārtējo čempionāta spēli, bet jau ar domu pārbaudīt pāris spēlētājus pirms gaidāmās Eirokausu spēles. Saskaramies ar nelielām problēmām, tādēļ pamainījām sastāvu. Pats galvenais, man pirmajā puslaikā tomēr neizdevās sasniegt spēlētāju ausis, bijām paredzējuši šādu spēles attīstību, kurā mums nāktos uzlauzt pretinieku blīvo aizsardzību. Lūdzu saviem spēlētājiem pielikt kustībā. Pirmajā puslaikā tas neizdevās, bija pozicionāla spēle – bumbu ripinājām, bet nebija agresijas uzbrukumā, flangi nestrādāja. Bija kādi pusmomenti, bet ar to bija par maz, lai mainītu šādas spēles gaitu. Šī ir mums zināma problēma, to piedzīvojām arī pērn, kad pirmajā puslaikā spēlējām inerti, pieliekot kustībā tikai otrajā puslaikā. Vien atšķirība, ka pērn ļoti daudz guvām vārtus no standartsituāciju izspēlēm, pēc kā mūsu spēle aizgāja. Šodien otrajā puslaikā pielikām, sākām kustēties, strādāja flangi, radās arī momenti. Nezinu, vai tas ir veiksmes vai meistarības trūkums, bet tādai komandai, kurai ir lieli mērķi, šādas spēles ir jāuzvar, šeit es nerunāju par neiesisto pendeli – kam negadās. Mums vajadzēja ātrāk tikt galā ar šiem flangiem, no kuriem veidot šos momentus. Tā visa pietrūka, lai arī futbolisti centās. Ko darīt?»

Pēc šīs kārtas valmieriešus nu jau apsteiguši FK Ventspils futbolisti (27 punkti), nobīdot mūs uz piekto vietu ar 26 punktiem – par diviem priekšā liepājniekiem. Šobrīd čempionātā iestājusies divu nedēļu ilga pauze, tās laikā tiks aizvadītas spēles Eirokausos, kā arī Viensviens Latvijas kausa izcīņā. Pēdējā noskaidrojies, ka VALMIERA GLASS VIA pretinieks astotdaļfināla pārī būs RFS futbolisti. Astotdaļfināla spēles paredzēts aizvadīts laika posmā no 12. līdz 15. jūlijam. Valmierai spēle pret RFS paredzēta šo svētdien, 14. jūlijā savās mājās, spēles laiks vēl tiek precizēts.

Riga FC – VALMIERA GLASS VIA 0:0

Brīdinājumi: Rugins 58’, Černomordijs 65’, E. Stuglis 90’+3’ – Lelis 59’, Soloveičiks 76’, Apija 84’

Sastāvi: Ozols (v), Černomordijs (k), Rugins, E. Stuglis, Pētersons, Šaričs, Ibrahims (58’ Rožers), Brisola, Bopesī (70’ A. Višņakovs), Rakels, Debelko (83’ Bilinskis) – Lazarevs (v), Apija, Lelis, Miķelsons, Soloveičiks, Helovani, Bagidī (90’ Badmus), Ērglis (k) (70’ Grjaznovs), Bogdaškins, Punculs, Arokodare.

Spēles tiesnesis: Mareks Ķere

Skatītāji: 874

MIRKLIS PĒC atvairītās pendeles – Vladislavam Lazarevam steidz pateikties viņa komandas biedri. Jura Gūtmaņa foto