Spēlē, spēlē, ko tu spēlē
Pa ceļam uz orķestru skati Ogrē un no tās, laiku īsinot, atmiņā cilājām senus un ne tik senus notikumus, atceroties arī estrādes un vokāli instrumentālo ansambļu tarifikācijas skates, kurās visai nopietna žūrija vērtēja, vai attiecīgā muzikantu brigāde tiesīga uzstāties visas republikas vai sava rajona teritorijā, vai tikai vietējā kluba apmeklētājiem. Gadījās, ka spriedums bija bargs un nepielūdzams — vēl gadiņu jāpaslīpē meistarība mēģinājumos. Protams, paši dalībnieki bieži vien par savu instrumenta spēles māku un dziedāšanu bija krietni augstākās domās nekā vērtētāji, taču neatceros, kad kāds būtu centies vēlreiz pierādīt savu varēšanu iegūt augstāku kategoriju citai — taisnīgākai — žūrijai kaimiņu rajona skatēs.
Šai sistēmai, kaut arī piemita milzum daudz ierobežojumu repertuāra veidošanā, piemēram, divdesmit skaņdarbu programmā bija atļauts iekļaut tikai divus ārzemju darbus, tāpat arī ansambļa dalībnieku jaunradei bija jābūt oficiāli apstiprinātai Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas namā, bija arī pozitīvais efekts — tā lielākā vai mazākā mērā pasargāja sabiedrības ausis no muzikālajiem diletantiem un haltūristiem.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv